"Starp mums viss labi" aktualizē dzimtes un kvīriskā diskursu – aicina domāt ārpus idejas par identitāti kā ko pastāvīgu un stabilu, vēršas pret aizspriedumiem un bailēm no citādības, kā arī aicina apzināties plaisas starp identitātēm, minoritātēm un dažādām paaudzēm.
Izstādē un tās pavadošajā programmā piedalās mākslinieki, kuratori un pētnieki, kuri šobrīd strādā ar dzimtes un LGBTK+ kopienai aktuālām tēmām, gan veidojot izstādes, gan veicot plašākus pētījumus, izceļot reģiona specifiku vēstures un šodienas kontekstā – Annemarija Gulbe, Antti Jarvi (FI), Atis Jākobsons, Eleanore de Montesquiou (EE/FR), Eva Eglāja-Kristsone, Felicita Pauļuka (1925–2014), Ieva Laube, Igors Gubenko, Ingrīda Pičukāne, Jaana Kokko (FI), Kalle Hamm (FI), Konstantīns Žukovs, Krišjānis Elviks, Mētra Saberova, Monta Cimdiņa, Raisa Maudit (ES), Agnė Bagdžiūnaitė (LT), Rūta Jumīte, Taka Taka (GR), Vents Vīnbergs, Zenta Dzividzinska (1944–2011) u. c. Izstādes kuratore ir Andra Silapētere.
Izstādes kuratore Andra Silapētere atzīmē: "Izstāde pievēršas dzimtes un kvīriskā diskursam tieši mākslas un kultūras zonā."
Māksliniece Mētra Saberova pārstāv drag kopienu, kas tiek uzskatīta par šovu kultūru. Māksliniece šuj tērpus gan sev, gan citiem, izceļot un parodējot dzimumu arhetipus, vienlaikus provocējot. Kā norāda māksliniece , ir svarīgi, ka šī izstāde notiek tagad, nevis tikai "praida" laikā, izceļot kopienas nozīmi un dzīvi arī ikdienā: "Man ļoti nepatīk, kad saka "minoritātes". Tas vārds minoritāte pasaka, ka kvīri ir kaut kāds mazākums. Jā, mēs esam mazākumā, bet ne jau kaut kādi trīs vai divi procenti no tūkstošiem, mēs esam diezgan daudz. Ja izmanto to vārdu kvīrs, tas parāda vēlmi cīnīties par sevi, būt lepnam par sevi un nekaunēties."
Tikmēr māksliniece Ingrīda Pičukāne savos darbos pievēršas vardarbības tēmai, to atklājot latviešu mākslas klasiķu – Jāņa un Felicitas Pauļuku – sarakstē, kas publicēta grāmatā "Es tevi mīlu": "Izlasot šo grāmatu, es biju šokēta par to, ka Jānis Pauļuks ir, izrādās, sitis Felicitu Pauļuku un principā viņu var definēt kā varmāku. Šis darbs lielā mērā ir veltīts vardarbībai ģimenē problemātikai, un šeit var redzēt piemērus un citātus no dzīves, redzam šīs emocionālās šūpoles, kur ir šī dievināšana un tad ir sišana, kas ir ļoti raksturīga varmākām. Viņš raksta: "Es tevi vairs nesitīšu, tu domā, man nemaz nav sirds?" Un tad raksta: "Mūžīgā mīlestība uz tevi"... Taču darbs ir vairāk veltīts Felicitai, viņš saucas "Felicitas Pauļukas dzīves", man bija svarīgi runāt par viņas pieredzi vardarbībā un kā prese par šo runā…"
Ingrīda Pičukāne stāsta, ka Felicita Pauļuka bija precējusies arī otro reizi – ar Sergeju Adamoviču, un dzīves beigās viņa dzīvoja kopā ar sievieti, "kas šīs izstādes kontekstā ļoti interesanti": "Iespējams, tāpēc, ka Felicita bija veca un kopjama, bet iespējams arī tāpēc, ka viņām tiešām bija šīs attiecības, to mēs nezinām."
Savukārt Atis Jākobsons izveidojis meditācijas telpu ar iespēju apsēsties un vērties formu plūsmā un vienlaikus sevī: "Galvenā tēma varētu būt savas iekšējās pasaules meklējumi, formējumi, iekšējo sajūtu apzināšanās un formas piešķiršana tai."
"Domāju par ķermeņa atmiņu, par pieskārienu atmiņu. Māls ir ļoti pateicīgs materiāls, viņš ir ļoti jutīgs un katrs pieskāriens paliek. Aicinu skatītāju aizdomāties par vīrišķo, sievišķo enerģiju katrā un kā viņas saspēlējas, kura dominē, kura ir apspiesta, un vispār šīs dzimuma lomas sabiedrībā un kādi ir aizspriedumi to sakarā," teic mākslinieks.
Izveidota arī stāstu viesistaba kā sociālas iesaistes vieta, aicinot atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kas aktuāli kvīru kopienas pārstāvjiem. Dizainere Rūta Jumīte atzīmē: "Izstāžu apmeklētāji aicināti pierakstīt savu atbildi, savu stāstu un pielikt pie sienas. Kas drosmīgākais, ko esi darījis, dzīvojot kvīra dzīvi? Vai arī identitāte un filozofiskāki jautājumi, vai normalizēšana ir citādības pieņemšana vai citādības izdzēšana? Tad ir jautājumi par atmiņām, romantiskām atmiņām par vietām, iepazīšanos un iznākšanu no "skapja". Mērķis – padarīt kvīru vēstures redzamas, tās apkopojot, dokumentējot, jo tās ir bijušas neredzamas. Vēlamies aktualizēt šos stāstus, runāt par tiem, parādīt, ka šie stāsti visu laiku bijuši līdzās, bet bijuši neredzami, un mēģināt mazināt aizspriedumus un aktualizēt šo diskusiju."
Izstādes publiskā programma radīta ar mērķi veidot neformālu platformu sarunām un zināšanu apmaiņai ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kontekstā, ietverot diskusijas, darbnīcas un filmu izrādīšanu.
16. februārī "Starp mums viss labi" programmu ievadīs drag kultūras aktīvista un kvīru teorētiķa Taka Taka radošā darbnīca "Mothers Mothering Mothers: Dragging Warmly", kas iepazīstinās ar performatīviem vingrinājumiem, kuros tiks pētīta tēlu radīšana.
21. februārī izstādes apmeklētāji aicināti uz filmu vakaru, kur tiks izrādīta Marijas Takāčs (Mária Takács) filma "Slepenie gadi" ("Secret Years"), kas atklāj stāsus par lesbiešu dzīvi komunisma laikā Ungārijā, savukārt 28. februārī būs iespēja noskatīties Kalles Hamma (Kalle Hamm) filmu "Teta Veleta", kuras pamatā ir homoseksuālā kino režisora Pjēra Paolo Pazolīni agrīnās vēstules un teksti.
8. martā Agne Bagdžūnaite (Agnė Bagdžiūnaitė) iepazīstinās ar saviem pētījumiem, kuru fokusā ir Lietuvas strādnieku kustības vēsture, galvenokārt pievēršoties sieviešu stāstiem padomju laikā un deviņdesmitajos gados. Savukārt Eva Eglāja-Kristsone, atskatoties senākā pagātnē, iezīmēs kontekstu, kas veidoja sieviešu politisko darbību 20. gs. sākumā, īpaši izceļot sievietes kā aktīvas līdzdalībnieces Latvijas ārlietu vēsturē. Diskusiju ievadīs somu mākslinieces Jānas Koko (Jaana Kokko) filma "Lasīšanas aplis" ("The Readin Circle").
19. martā Eleonora Monteskjū (Eleonore de Montesquiou) un Deniss Hanovs pievērsies Lidijas Zinovjevas-Annibalas 1907. gadā izdotajam darbam "Trīsdesmit trīs briesmoņi"("Thirty-Three Monsters") – pirmajai lesbiešu novelei Krievijā, kas pirmo reizi publicēta 1907. gadā, bet plašākai publikas pieejamībai nonākusi 2022. gadā.
26. martā izstādes publisko programmu noslēgs simpozijs, caur laikmetīgās mākslas un kultūras prizmu izvēršot diskusiju par to, kādas ir LGBTK+ un feminisma jautājumu mediēšanas iespējas un robežas kultūrā, un kā caur to apzināšanu un risināšanu iespējams ietekmēt sabiedriskos procesus.
