Rota ir īpašs darinājums, kura būtība ir sasaistīta ar cilvēku – rota ir tiešā kontaktā ar ķermeni un tai tiek piešķirta īpaša, ar cilvēka dzīves notikumiem saistīta nozīme, stāsta izstādes veidotājas. Ar ideju izstādei, kurā rota tiktu parādīta, uzsverot tās saikni ar nēsātāju, tika startēts Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja konkursā – un uzvarēts, tā gūstot iespēju veidot šo, iespējams, ilgā laikā apjomīgāko rotu mākslinieku darbu izstādi Latvijā.
Izstādē aplūkojami divdesmit trīs Rotu mākslas biedrības mākslinieku veidoti darbi, bet tiem līdzās – Mārtiņa Cīruļa portreti ar šo rotu nēsātājiem, kā arī skaņas instalācija, kur šie cilvēki dalās savās sajūtās par rotām, ko veidojis Pēteris Pāss. Darbi ir dažādi, izceļot katra meistara izkopto rokrakstu. "Šeit vienkopus izstādē parādās gan klasiski augstas meistarības darbi, smalki apstrādāti akmeņi, gan rotas kā mūsdienu mākslas darbi, konceptuāli darbi," stāsta izstādes scenogrāfe Ilze Ķēniņa.
Manāma arī liela materiālu amplitūda – mākslinieces novērojušas, ka jaunākā paaudze mīl eksperimentēt ar dažādiem, ne tik klasiskiem materiāliem kā zelts un sudrabs – to vietā redzami eksperimenti ar striķi, atrastiem priekšmetiem, plastmasu – vienā no rotām pat iestrādāts nierakmens. Tomēr, lai arī izmantotie materiāli mainās, darba instrumenti paliekot tie paši – to varot novērot Rasmas Pušpures uzņemtajās rotu mākslinieku darbnīcu fotogrāfijās, kuras arī aplūkojamas izstādē.
Izstādes mērķis ir ne vien izrādīt darbus, bet arī izglītot – izstādes laikā plānotas arī sarunas ar māksliniekiem, ģimenes dienas un radošās darbnīcas. Savukārt, lai pavērtu ceļu padziļinātākai refleksijai par rotu darbu, apmeklētājiem ieejot izstādē priekšā pavērsies spoguļa obelisks. Kā skaidro izstādes veidotājas, tā mērķis ir likt "skatītājam sevi ieraudzīt un uzlūkot kā rotu nēsātāju, kā vienu no portretiem".
