Kultūra

Nacionālajā teātrī šonedēļ pirmizrāde "Pūt, vējiņi!"

Kultūra

Atraidītais savpatis. Izstāde atklāj mazzināmā mākslinieka Vladimira Glušenkova daiļradi

Zandere: dzejas ritmiskā struktūra dod bērnam drošības sajūtu haotiskajā pasaulē

Zandere: Dzejas ritmiskā struktūra dod bērnam drošības sajūtu haotiskajā pasaulē

Tradicionālo Dzejas dienu pašā viducī kāds īpašs notikums arī jaunākajai paaudzei – klajā nākusi dzejas gadagrāmata bērniem “Garā pupa 2018”. Tajā iekļauti vairāk nekā 30 autoru dzejoļi, turklāt vairāki autori dzeju bērniem rakstījuši pirmoreiz. Dzejas gadagrāmatu papildina arī pašu bērnu darbi dzejā, kurus atlasījusi īpaša žūrija.

Pirmais bērnu dzejas krājums "Garā pupa” iznāca tieši pirms 35 gadiem, bet pēc ilgāka pārtraukuma šī tradīcija – ik gadu apkopot jaunākos veikumus dzejā bērniem – atdzima 2014.gadā. Arī šā gada krājumā tradicionāli ir gan jaundarbi, gan dzejas klasiķu – Raiņa, Annas Brigaderes, Jāņa Baltvilka un citu autoru dzejoļi bērniem. “Garās pupas” krājumus jau piecus gadus veido dzejniece Inese Zandere.

“Kā vienmēr, mūsdienu autoru loks ir apmēram 30 cilvēku. Un man vienmēr ir prieks, ja varu pavēstīt, ka kāds, kurš agrāk nerakstīja bērniem, to ir sācis darīt. Šogad jaunpienācēju vidū ir Arvis Viguls. Un vēl viens, kurš, manuprāt, vispār kaut ko saprot par bērniem, ir Toms Treibergs,” atklāj Inese Zandere.

“Inese Zandere mani jau pagājušogad mudināja piedalīties šajā kopkrājumā “Garā pupa”, bet vajadzēja gadu, lai tas beidzot būtu noticis,” saka Treibergs. Savam pirmajam dzejolim bērniem viņš devis nosaukumu “Ielūgums”.

Es ielūdzu tevi uz izstādi savu,
Kurā visi darbi būs veidoti dabā.

Pāršķēlies akmens ar dīvainu sūnu,
Priedes žuburs ar lāsumu brūnu;
Ērkšķogas, pārbērtas jāņogām pāri,
Un zemeņu krelles, smilgā savērtas, arī.

Mazi olīši, ietverti mozaīkā,
Smiltis un grants – olu trauciņā sīkā,
Bet lielākais darbs – milzu ozola sakne,
Tepat blakus, pie stūra, kur ūdenstekne.

Varbūt ieradīsies vietējā prese,
Par apmeklējumu prāto Solvita Krese*,
Mūziku atskaņos sunene Tipa,
Un ceru, netrūks arī vietējo vipu**.

Cik ilgi izstāde notiks, tu tagad man prasi?
To noteiks tas, kā ies man ar kasi.
Ieejas biļete būs čiekurs viens,
Bet vīna vietā – tikko slaukts piens.

Toms Treibergs, kurš ir arī mūsu kolēģis Latvijas Radio ēterā, atzīst, ka rakstīt bērniem ir grūti, jo priekšā jau ļoti daudz labas bērnu literatūras.

“Esmu strādājis bērnudārzā par audzinātāju, un tad Ziemassvētkos var redzēt, kādam ir jābūt tam dzejolim, lai tas bērna galvā dzīvotu. Protams, daudz ko dod atskaņas un ritmika, lai tas teksts ir apaļš un kustīgs, lai tajā nav grubuļu, ja tā var teikt,” stāsta Treibergs.

Un ļoti no svara ir arī tas, kā dzejoli lasa – par to varēja pārliecināties dzejoļu krājuma “Garā pupa” atvēršanas svētkos, kur skolēnu publika ar sajūsmu uzņēma, piemēram, krieviski rakstošā dzejnieka un bērnu grāmatu autora Vladimira Novikova dzejoli:

Dadzis iemīlējās nātrē,
Noskūpstīja to un teica:
Sniedz man buču ātri, ātri,
Kamēr dārzs nav izravēts!
Nātre, skatoties uz viņu,
Dzēla savu mīļumiņu.

Dzejas krājumu “Garā pupa” veido vairākas daļas, piemēram, “Jaunums”, “Atgādinājums”, “Mantojums”, “Atradums” un “Ceļojums”. Ir dzejoļi latgaliski, kāda pasaka dzejā, pārdomas par tautasdziesmām un pat Ineses Zanderes “Lupatiņu” epizode lugas formā, ko bērni var spēlēt kā teātri.

Bet krājuma noslēgumā vārds dots pašiem bērniem, lielākoties pamatskolniekiem, bet jaunākā autora – trīsgadnieka – darbu pierakstījusi mamma. Visus iesūtītos dzejoļus vērtēja žūrija. Tajā darbojās arī Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Viņa atzīst, ka izvēlēties sev tuvākos bērnu dzejoļus bijis ļoti grūti. Pārsteidzis, cik bagātā latviešu valodā bērni arī šodien spēj rakstīt.

“Tos lasot, es sapratu, ka ir tāda fantastiska drošības sajūta, ka nekur jau tā Latvija nepazudīs un ka tai patiešām ir nākotne. Nākotne mūsu lokālajām vērtībām, jo ļoti daudz dzejoļu bija par savām mājām, par mūsu brīnišķīgo dabu,” raksturo Muktupāvela. Viņa nolasa vienu no saviem mīļākajiem dzejoļiem, kura autors ir Toms Veisis no Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 3.klases:

Atnācis pavasaris!
Zaļo zāle, un dūc kukaiņi.
Āpši skraida pa pļavu.
Līst lietus uz skārda jumta.
Pēkšņi parādās varavīksne.
Eži priecājas par šo jucekli.

Dzejas krājuma “Garā pupa” sastādītāja Inese Zandere novērojusi, ka bērni, īpaši mazajās klasēs, joprojām ir naski dzejas lasītāji un rakstītāji. Kādēļ, viņasprāt, bērniem vajag dzeju?

“Tāpēc, ka tā ritmiskā struktūra dod bērnam drošības sajūtu lielā, haotiskā pasaulē. Tas attiecas gan uz dzeju, gan mūziku, gan vizuāliem tēliem. Jo bērns jau ir maziņš un vientuļš tajā lielajā haosā. Protams, viņš ir tās pasaules daļa, bet viņam tas vēl ir jāsajūt un jāapzinās. Un viss tas, kas parāda, ka pasaule ir tāda ritmiska, strukturēta, ka veidojas ornaments, tas palīdz intuitīvi noticēt, ka tu arī kaut kur tajā ornamentā vari savu vietiņu atrast,” skaidro Zandere.

Bērnu dzejas gadagrāmatu „Garā pupa” izdevusi biedrība “Ascendum”, kas 800 grāmatas eksemplāru dāvinās Latvijas publiskajām bibliotēkām.

* Solvita Krese – Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja

** vips – no vārdu salikuma “Very Important Person” („ļoti svarīga persona” angļu val.)

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti