Inta Kalniņa grāmatas rediģē vairāk nekā četrus gadu desmitus. Viņas mīlestība pret grāmatām sākās jau agrā bērnībā, un profesijas izvēli zināmā mērā ietekmēja tas, ka viņa uzauga starp grāmatām un mamma strādāja izdevniecībā.
“Es iemācījos lasīt pilnīgi nejauši četru gadu vecumā, jo mums bija katrā istabā grāmatu skapji un katrs skapis bija pa divām, trim kārtām pilns ar grāmatām. Māsa, divus gadus vecāka par mani, mācījās lasīt skolai, un es kaut kā, pār plecu skatoties, iemācījos,” stāsta Inta Kalniņa.
Inta Kalniņa ir rediģējusi gan specifisku lauksaimniecības, gan ekonomikas un kultūrvēstures literatūru, bet īpaši daudz laika veltīts praktisko un skaidrojošos vārdnīcu sagatavošanai.
Kalniņa atzīmē: “Es domāju – vārdnīcas un interesanti? Tas ir ļoti interesants darbs. Tas ir ļoti radošs darbs, un ir ļoti daudz jāzina, kaut vai valodu vārdnīca. Bet ir jau vēl literārās vārdnīcas, kā svešvārdu vārdnīca, kā latviešu valodas vārdnīca.”
Kalniņas kundze atzīst, ka grāmatas redaktors ir kā virsvadītājs, kurš panāk visu iesaistīto sadarbību, lai grāmata varētu nonākt pie lasītāja. Pārzinot latviešu valodu augstākajā līmenī, Inta Kalniņa ikdienā joprojām atjauno gramatikas zināšanas un kritiski vērtē mūsdienu valodas lietotāju prasmes. “Jaunieši beidz augstskolu, un, ja palasa viņu maģistru darbus, godīgi sakot, žēl. Jo tagad jau vairāk īsziņas, īsziņas un valoda neattīstās. Man liekas, ka ar gramatiku iet diezgan grūti,” vērtē “Zelta ābeles” mūža balvas laureāte.
Savukārt par pašu balvu viņa teic:
“Patiešām negaidīta balva, kas paliks atmiņā visam mūžam un turpmākajiem darba gadiem! Paldies!”
Pārējie "Zelta ābeles" laureāti tiks nosaukti pēc Lieldienām, bet tikmēt ikviens lasītājs līdz 7. aprīlim portālā LSM.lv var nobalsot par sev tuvāko nominēto grāmatu. Savukārt līdz 10. aprīlim Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aicina doties pastaigā gar galerijas "Istaba” skatlogiem Rīgā, kuros iespējams apskatīt balvai nominētās grāmatas.
