Stāstu krājums "Sainis"
3. janvārī Andreja Upīša muzejā atvēršanas svētkus piedzīvos Dženas Andersones stāstu krājums "Sainis". Autore pēc profesijas ir juriste, šajā jomā darbojas 20 gadus, bet viņas sirdslieta allaž bijusi rakstīšana. Aptuveni pirms trim gadiem viņa to sāka slīpēt Literārajā akadēmijā, un pirms gada klajā nāca viņas debijas grāmata "Dadži", kam bija ļoti labi panākumi – tā tika nominēta Literatūras gada balvai kā spilgtākā debija un saņēma speciālbalvu Egona Līva piemiņas konkursā "Krasta ļaudis".
Tagad Džena Andersone lasītājiem nodod savu otru veikumu, stāstu krājumu "Sainis". Tie, kas lasījuši pirmo grāmatu, jau labi atpazīs Dženas Andersones rokrakstu, arī viņas dziļo empātiju pret saviem varoņiem un ļoti pamatīgu ieniršanu cilvēka psihes dziļākajos noslēpumos.
Arī šajā grāmatā galvenie varoņi ir cilvēki, kas reti nokļūst sabiedrības uzmanības centrā – tādi savdabji, kas citiem parasti nešķiet uzmanības vērti, bet Dženai Andersonei interesē tieši viņi, un caur viņas stāstiem arī šos cilvēkus ieraugām it kā citā gaismā un sākam nojaust arī cēloņus, kas viņus ir izveidojuši tieši tādus. Vai tā būtu, piemēram, biļešu kasiere Lūcija, kurai visu dienu jāsēž iesprostotai gluži kā būrī un kura ir ērcīga pret klientiem, vai pusaudze Sibilla, kuras mamma ir nopietni psihiski slima, vai vēl citi personāži, katrs ar savu īpašu dzīvesstāstu.
Atšķirībā no pirmās grāmatas – jaunajā ir daudz vairāk mistikas, fantāzijas un dažbrīd arī šausmu elementi, kā, piemēram, stāstā "Manzeva nams".
Viena no tēmām, kam autore šajā grāmatā pievērš uzmanību, ir vainas apziņa un dažādas nastas pārnestā nozīmē, ko mēs nesam sev līdzi visu savu dzīvi, pat nesaprotot, kāpēc to darām. Tāpēc arī grāmatas nosaukums ir "Sainis".
Eseju krājums "Skumjais laikmets"
Gada nogalē iznākusi Agneses Rutkēvičas jaunā grāmata "Skumjais laikmets", kas – kā vēsta apakšvirsraksts – ir esejas par mākslu, cilvēkiem un dzīvi.
Esejas ir tādi kā uzplaiksnījumi, kā pieskārieni, kuros autores dzīves un dabas vērojumi savijas ar dažādu citu kultūras personību atziņām un veido poētisku dialogu, kurā māksla saplūst ar dzīvi un kļūst par neatdalāmu veselumu.
Pēcvārdu eseju krājumam uzrakstījis Valmieras Drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers. Viņš ļoti trāpīgi raksta, ka autore lasītāju "aizrauj trauslā virves dejā, kurā cilvēka iekšējā uguns, nemiers un sava pleķīša meklēšana savijas ar auksto un nelokāmo pasaules notikumu gaitu".
Monogrāfija "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā"
1. janvārī 160. gadskārta apritēja Rūdolfam Blaumanim, un īsi pirms tam gada nogalē klajā nāca Benedikta Kalnača monogrāfija "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā".
Pētījums tapis vairāk nekā 10 gadu garumā, autors tajā pievēršas gan Blaumaņa laika rakstniecības un mākslas analīzei, gan tieši Blaumaņa darbiem, kas šajā monogrāfijā atklājas jaunās un negaidītās niansēs un kopsakarībās.
