"Pēc katra spontānā aborta viņa atnāk ciemos, skatās pa manu logu, kur aiziet stārķis. Mums tā arī nekad nesanāk parunāt, tikai uzpīpēt zilo "Winston". Vakarā viņa vienkārši nomazgās kājstarpi. Kā notika, tā notika," ieskatu savās dzejās rindās sniedz Anita Mileika.
Šis ir viens no dzejoļiem, kas iekļauts latgaliešu dzejnieces Anitas Mileikas debijas dzejas krājumā "Mūžīgā nepārtikusī stirna". Autore raksta kopš 2007.gada. Krājumā apkopoti dzejoļi, kas atklāj sievietes seksualitāti un pauž alkas pēc laimes.
"Es neteiktu, ka dzeja ir baigi priecīga. Tā ir vairāk skumja, dramatiska. Man šķiet, tur ir vienkārši par laimi, ka ir ļoti bēdīgi, ka nav tā sajūta. Protams, sieviete," norāda autore.
Dzejoļu krājumā vienkopus ir teksti gan latviešu, gan arī latgaliešu valodā. Līdz šim Anitai Mileikai bijušas vairākas publikācijas dažādos portālos un žurnālos. 2011.gadā viņas debija novērtēta arī ar Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks".
"Latgaliskie ir vairāk ritmiski, arī sāpīgi, bet dažbrīd ironiski. Bet latviešu tekstos nav tāda ironija. Ir sāpe, bet nav ironijas. Līdz ar to tie varbūt nav tik ritmiski," pauž Anita Mileika.
Dzejas rakstīšanas procesu autore sauc par brīnumu, tāpēc pie tekstiem jāatgriežas, kad emocijas jau mazliet norimušas. "Tu paskaties asāk. Parasti tu jūti, ka esi pabeigusi dzejoli pēc satura. Tu esi to stāstu izstāstījusi. Kāpēc pēc laika ir svarīgi paskatīties? Jo tu vairs ne tik emocionāli uz to skaties," teic Anita Mileika.
Krājuma redaktore ir dzejniece un publiciste Anna Rancāne. To izdevis "Latgolys Studentu centrs".
