Kultūras Rondo

Ziemassvētku tirdziņi ar pievienoto vērtību - mākslas vērtību

Kultūras Rondo

Inita Šalkovska no Auļukalna stāsta pasaku par koklētāju

Osipa Mandelštama dzeja Eināra Pelša tulkojumā izdota bilingvālā krājumā

«Samta sērijā» iznāk krievu dzejnieka Osipa Mandelštama dzejas izlase

Krievu dzejnieka Osipa Mandelštama (1891–1938) dzejas izlase “Dzeja / Стихи” izdota apgāda “Neputna” bilingvālajā dzejas "Samta sērijā". To sastādījis un atdzejojis Einārs Pelšs, redaktors – Jānis Elsbergs, medijus informē apgāda pārstāvji.

“20. gadsimtā Mandelštama balsi izdzirdēja daudzi, un daudziem tā kļuva par kamertoni – gan Paulam Cēlanam, gan Josifam Brodskim, kurš par viņu rakstīja: “…šī nervozā, augstā, tīrā balss, piesātināta ar mīlestību, drausmām, atmiņu, kultūru, ticību, – balss, trīsoša varbūt kā sērkociņš, kas deg drēgnā vējā, taču pilnīgi nenodzēšams.”” Tā grāmatas priekšvārdā raksta literatūrzinātnieks Aleksandrs Zapoļs.

Kā vienu no Mandelštama galvenajām pazīmēm Zapoļs min viņa pārsteidzošo dažādību, tomēr vienlaikus –  tikpat pārsteidzošo viengabalainību. “Viņš ir tik ļoti dažāds, ka bieži runā absolūti pretī pats sev”. Arī krājuma redaktors Jānis Elsbergs piekrīt, ka “Osips Mandelštams nudien ir satriecoši dažāds. Taču viens ir skaidrs: ar savu šķietamo greizumu un pretrunīgumu viņš ir unikāli aptvēris 20. gadsimta greizumu, skarbumu, cinismu – ne tikai no vispārpolitiskā aspekta, bet arī, kā tas plosīja mākslas un pasaules izpratnes kritērijus un, protams, cilvēku dzīves.

Par dažiem Staļina laika dzejoļiem var teikt: viņš izdarīja pašnāvību, lai paliktu poētiski, politiski un cilvēciski patiess. Nav brīnums, ka viņu par savu augstāko autoritāti uzskatīja tādi pēckara dzejas grandi kā Josifs Brodskis, Konstantīns Kavafis, Toms Venclova.”

Gandrīz visus izlases dzejoļus atdzejojis Einārs Pelšs. Par viņa veikumu Jānis Elsbergs saka: “Šī grāmata, hronoloģiski kārtota Mandelštama dzejas izlase no visiem viņa daiļrades periodiem, ir arī līdz šim grūtākais uzdevums, ko sev uzlicis atdzejotājs Einārs Pelšs, – autora valodas bagātība, formas smalkums, satura daudzslāņainība ir teju “neiespējamā misija”. Manuprāt, Einārs pierāda, ka neiespējami tomēr nav.”

Sērijas māksliniece ir Anna Aizsilniece.

""Samta sērija" pati par sevi vēlas izdot pasaules labākos dzejniekus pasaules labākajos tulkojumos. Lai to gūtu ir vajadzīgi atdzejotāji. Brīnišķīgi, ka pēc pārdesmit gadu pauzes latviešu literatūrā ir atgriezies Einārs Pelšs, ārkārtīgi ražīgs un talantīgs krievu dzejas atdzejotājs, gan modernās, gan arī šajā gadījumā krievu sudraba laikmeta dzejas atdzejotājs," par krājuma tapšanu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta Jānis Elsbergs.

Elsbergs atzīst, ka Mandelštamu, ko uzskata ne tikai Krievijā par vienu no lielākajiem 20.gadsimta dzejniekiem, ir grūti tulkot.

"Einārs piepūta vaigus un ķērās klāt. Nu tas ir izdarīts," bilst Elsbergs.

Atdzejotājs Einārs Pelšs e-pasta vēstulē atzīst, ka Mandelštams ir pagrūts atdzejošanai, taču esot arī smagāki gadījumi, un norāda: "Galvenais, kas paužams tautai – lai literāti parindeņus neuzdod par atdzejojumiem, kas pašlaik zeļ un plaukst."

"Atdzejošanas māksla tinas miglas dūmos,
Uz lūpām pamirst vārds puspasacīts,
Un liekas – no atdzejotāja krēsla verlibra krūmos
Prom aizspurdz dzejas putns izbaidīts," raksta Pelšs.

"Eināru "spīdzināju" apmēram pusgadu, līdz tikām līdz grāmatā publicētam tekstam. Kad lasīju maketa korektūru tikai latviski un pēc krietna laika pēc rediģēšanas, ar prieku lasīju to kā brīnišķīgu dzeju latviešu valodā,"

atklāj Elsbergs. "Varbūt daži dzejoļi ir smagnējāki, "aranžēt latviski" dabiski un raiti ir grūti. Arī krieviski viņu lasīt ir grūti, komplicēts autors arī krievu lasītājam."

 “Mandelštama poētika formējas krievu simbolisma ietvaros, kurš tobrīd bija ļoti ietekmīgs virziens. Bet brīnumainā kārtā, viņam ir ļoti savpatīga balss. Mandelštama attieksme pret valodas iespējām bija ekonomiska, viņš pats sev ļoti daudzējādā ziņā uzlika ierobežojumus un tas palīdzēja viņam izbēgt no galējībām, kuras bija raksturīgas simbolisma pārstāvjiem,” par Osipu Mandelštamu stāsta dzejnieks un tulkotājs Semjons Haņins.

“Protams, arī viņam patoss nebija nekas svešs, viņš tam bija pielāgojis savu, individuālu raksturu, izmantojot pašas elementārākās, sacīsim, bāzes tematikas un intonācijas.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti