Romāna darbība notiek divos laikos - pirms gandrīz 100 gadiem un mūsdienās.
„Dotā tēma - 1918.gads - noteica arī romāna formu. Es nonācu pie tādas formas, kurā satiekas mūsdienas un 1917. un 1918.gada notikumi,” Latvijas Radio stāsta Pauls Bankovskis.
Pauls Bankovskis stāsta, ka strādājot pie romāna, vienā brīdī atskārtis, ka mūsdienu cilvēkam tomēr ir pārāk grūti pilnībā pietuvoties gandrīz simts gadus seniem notikumiem un identificēties ar tā laika cilvēkiem. Šī iemesla dēļ viņš ieviesis divus laikus, kas izveido tiltu starp pagātni un šodienu. Tieši šī sasaiste viņa ļāvusi saprast, ka ļoti interesantā kārtā tie jautājumi, kas cilvēkiem bija svarīgi valsts dibināšanas laikā, ir ne mazāk aktuāli arī šodien.
„Interesanti, ka atbilde uz pašu lielāko jautājumu, kāpēc mums vispār ir vajadzīga sava valsts, tā laika cilvēkiem bija. Neskatoties uz to, ka aizvien bija karš, Eiropā valdīja jukas un tā tālāk. Tagad mums, dzīvojot krietni vien mierīgākos laikos, dīvainā kārtā šo atbildi nemaz nav tik viegli atrast,” skaidro Pauls Bankovskis.
„To apliecināja arī nesenās diskusijas un domstarpības par Satversmes preambulu, kad izvirzījās jautājumi, ko tajā īsti rakstīt un ko nerakstīt,” viņš norāda.
Pauls Bankovskis uzskata, ka atrast šo skaidro atbildi tomēr ir ļoti svarīgi, un, savā ziņā viņa jaunais romāns lasītājus arī rosinās to darīt.
„Es arī pats jutos spiests par to domāt un šo atbildi meklēt. Es arī tieši rakstīšanas procesā sapratu, ka arī es ikdienā par to neesmu prātojis. Es savu atbildi atradu. Taču es domāju, ka lasītājam ir visas tiesības man nepiekrist un izdomāt pašam savu atbildi,” atzīst autors.
Romānā darbojas divi personāži, viens Latvijas valsts dibināšanas laikā, otrs - mūsdienās, un viņu stāsti lasāmi paralēli. Pagātnes varonim par prototipu Pauls Bankovskis izvēlējies Sergeju Staprānu, ko raksturo kā vienu no retajiem avantūristiem Latvijas vēsturē, odiozu personību, kurš pats par sevi teicis, ka ir cilvēks, kurš nepazīst bailes. Šis tēls bijis pateicīgs, lai autors risinātu kādu ļoti nozīmīgu sava romāna tēmu.
„Proti, tā ir viņa uzskatu maiņa, sākot no brīža, kad viņš ir ārkārtīgi skeptiski noskaņots par to, vai latviešiem vispār būtu jādibina sava valsts, vai latvieši to ir pelnījuši un vai tur kas labs var sanākt, līdz brīdim, kad viņš saprot, ka tas ir nepieciešams. Valsts tiek dibināta, un viņš ir gatavs darīt visu, kas ir viņa spēkos un spējās, lai šī valsts sāktu pilnvērtīgi dzīvot,” klāsta Bankovskis.
Vaicāts, kā savukārt var raksturot personāžu, kas darbojas mūsdienās, Pauls Bankovskis pēc ilgākām pārdomām nolemj, ka viņš visdrīzāk varētu būt vienkārši vidējais mūsdienu latvietis.
Paula Bankovska grāmata „18” ir otrais darbs romānu sērijā „Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Pirmais bija Osvalda Zebra romāns „Gaiļa kalna ēnā”, kas vēsta par 1905.gada notikumiem. Kopumā sērijā plānoti 13 romāni.
