Kultūras rondo

Konferencē diskutē par biogrāfiskā romāna jaunākajām tendencēm latviešu literatūrā

Kultūras rondo

Grāmatas izvēlas bibliotekāri jeb bibliotēku darbs pandēmijas laikā

Pandēmija mudina atgriezties pie lasīšanas. Atziņas pēc Frankfurtes grāmatu tirgus

Pandēmija mudina atgriezties pie lasīšanas. Atziņas pēc Frankfurtes grāmatu tirgus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nupat noslēdzies ikgadējais Frankfurtes grāmatu tirgus, kas no 20. līdz 24. oktobrim pulcējis dalībniekus no 80 pasaules valstīm. Tā galvenā tēma – kā mēs vēlamies dzīvot? Neskatoties uz to, ka pasākuma apjoms bija mazāks nekā citus gadus, dalība tajā nozares pārstāvjiem bijusi vērtīga, stāsta izdevniecības “Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale. 

“Man šī bija ļoti īpaša Frankfurte,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” teic Alīse Nīgale. Uz Vāciju viņa devusies nedēļu pirms grāmatu tirgus atklāšanas, lai klātienē piedalītos “Frankfurt Fellowship” programmā. “Savstarpēji prezentējām katrs savas valsts grāmatu tirgu. Mums bija tikšanās ar vācu izdevējiem, Frankfurtes vadību un tā tālāk – respektīvi, tāda izdevēju apmaiņas programma, kas veicina kontaktus, “netvorkingu” [tīklošanos], protams, potenciāli arī vācu darbu tulkojumus tajās valodās, no kurām esam mēs, bet ne tikai,” skaidro Nīgale. Viena no tendencēm, par kuru viņai pārliecinājusies, uzklausot ziņas par Vācijas, Itālijas, Irānas, Brazīlijas un vēl citu valstu grāmatu tirgiem –

strauji aug bērnu un jaunieši grāmatu segments, un aktuālas ir globālas tēmas, tai skaitā dažādība, rasisms, dzimumlīdztiesība. 

Dalība grāmatu tirgū izdevniecības “Liels un mazs” vadītājai kļuva par apliecinājumu, ka ir izdevēju videi piederīga un ir atpakaļ pie darba: “Man bija vairāk nekā 35 tikšanās šo tirgus dienu laikā. Tiešām intensīvi. Es nevaru noliegt, ka tirgus bija mazāks, cilvēku bija mazāk, bet tas nekādā gadījumā neietekmēja to, kāpēc es tur biju aizbraukusi – man bija iespēja gan prezentēt mūsu jaunākās grāmatas, gan satikties ar jau esošiem kontaktiem.” Joprojām lielu interesi raisa Anetes Meleces grāmata “Kiosks” (šo stāstu autore vispirms atklāja animācijas īsfilmā), kas jau ir tulkota 20 valodās. Par populāru var saukt arī “Liels un mazs” izdoto Signes Viškas un Elīnas Brasliņas grāmatu “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu”. 

Frankfurtes grāmatu tirgū uzmanību tostarp izpelnījies viss Latvijas stends.

“Reinis Pētersons bija uzzīmējis mūsu introverto rakstnieku viesistabu, kas tiešām saņēma tik daudz komplimentu, fotogrāfiju un video, kā līdz šim es nebiju pieredzējusi,

un es dodos uz Frankfurtes grāmatu tirgu kopš 2014. gada. Šogad Latvija paņēma visu uzmanību,” atklāj platformas “Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga. Viņas sacītam piebalso Alīse Nīgale.  

Protams, šajās dienās Frankfurtē nepamanīta nepalika arī skaudrā epidemioloģiskā situācija mūsu valstī. Tikšanās ar lielāko daļu Eiropas parteru Pīrāgai sākušās, viņiem vispirms izsakot līdzjūtību par situāciju Latvijā, pēcāk uzmundrinot, ka mūsu valstij ir ļoti skaists stends. 

Stāstot par grāmatu tirgū padarīto, “Latvian Literature” pārstāve atzīmē, ka viņai apmēram puse tikšanos bija ar izdevējiem, kas jau ir kaut ko izdevuši no mūsu literatūras, kā arī bijuši izdevēju vizītēs Rīgā, bet otra puse – ar izdevējiem, kuri vēl ne reizi nebija satikti, un viņi interesējušies par mūsu atbalsta programmām. Pīrāga saņēmusi Semjona Haņina un Rūtas Briedes darbu izdevumus vācu valodā. Austriešu izdevēja izteica vēlmi laist klajā Andra Kalnozola romānu “Kalendārs mani sauc”, savukārt franči apsver Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" un Māras Zālītes autobiogrāfiskā romāna "Pieci pirksti" izdošanu.

“Lai arī 2020. gads, protams, kaut kādā mērā ir ietekmējis izdevējdarbības nozari, īpaši tur, kur ilgstoši bija slēgti veikali, tajā pašā  laikā tie cipari nav nokrituši ļoti zemu.

Ir pat daudzi izdevēji, kas saka, ka šis bija labs gads, šis bija daudz labāks gads. Man šķiet, ka kaut kādā mērā, pateicoties pandēmijai, cilvēki ir atgriezušies pie grāmatām, pie lasīšanas paradumiem,” secina Nīgale. Pārdošanas rādītājus mūslaikos veicina sociālo tīklu lietotāju ieraksti, piemēram, platformā “TikTok” grāmatu ieteikumi tiek atzīmēti ar tēmturi #booktok. Kas svarīgi – šādā veidā popularitāti iemanto ne tikai nesen iznākušas grāmatas, bet arī klasika, kura attiecīgi tiek drukāta atkārtoti. 

Frankfurtes grāmatu tirgus goda viesa statuss šogad tika piešķirts Kanādai. Sākot ar 2025. gadu, uz šo statusu cer arī Latvija. 

“Šis grāmatu tirgus mums bija svarīgs, lai parādītu Frankfurtei, ka mēs te esam ieradušies, mēs joprojām vēlamies būt kā viesu valsts Frankfurtes grāmatu tirgū un arī lai satiktos ar Frankfurtes grāmatu tirgus vadību,” bilst Juta Pīrāga. 

Viesa statusa pretendenti esot aicināti domāt fleksiblāk un neaizmirst par digitālo klātbūtni. Nākamais solis mūsu valsts kandidatūras izskatīšanā būs Frankfurtes grāmatu tirgus vadības vizīte Latvijā pavasarī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti