Kultūras Rondo

Pianists Vestards Šimkus saņēmies pirmajai Skrjabina mūzikas soloprogrammai

Kultūras Rondo

Dauderu muzeja vecās ēkas jaunā ekspozīcija vēsta par nama 120 gadus seno vēsturi

Montas Kromas daiļrades vēsturiskie aspekti. Stāsta Pēteris Draguns

Nebaidīties no uzrakstīto vārdu daudzuma. Par Montu Kromu stāsta Pēteris Draguns

Interneta žurnāls "Punctum", trešo festivālu veltot spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai, laidis klajā dzejas grāmatu "Monta Kroma. Re:". Īpaši šim izdevumam, iedvesmojoties no Kromas tekstiem, savus dzejoļus radījuši 23 mūsdienu dzejnieki, tostarp arī Pēteris Draguns, kurš par Montas Kromas daiļrades vēsturiskajiem aspektiem rakstījis arī savu bakalaura darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.

"Pie manas milzīgās intereses par Montu Kromu nenoliedzami ir vainojams Kārlis Vērdiņš, tie ir dzejoļi, ko viņš man parādīja.

Tie ir dzejoļi, kas man lika domāt par dzeju kā par ļoti intīmu sarunu starp autoru un lasītāju. Tas mani aizrāva, lika kaut ko mainīt arī savā dzejā un savā pasaules un dzejas uztverē.

Man tas šķita gana svarīgi, lai pētītu, dalītos ar saviem atklājumiem. Tā tapa mans darbs,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” stāsta Pēteris Draguns.

Vērtējot Montas Kromas dzejas daudzpusību, Draguns piekrīt domai, ka arī viņam šķitis, ka nav viendabīgas Montas Kromas, ka tie ir gandrīz 20 dažādi cilvēki.

"Sākumā man tā šķita. Mans lielākais jautājums, sākot pētīt Montas Kromas daiļradi un dzīves peripetijas, bija tiešām saprast, ka tas ir viens cilvēks un ka tas ir viens autors,” bilst Draguns. "Nav tā, ka kara laikos Monta Kroma, tā, kurai ir "lūpas tu, lūpas es", ka viņa kaut kur palikusi būtu vai būtu ierakumos, vai slēptos. Nē, tā attīstība ir, tas nav kaut kāds dramatisks notikums, kas pēkšņi visu pārvērš un tā dzeja ir citādāka.”

Montas Kromas pēdējā krājumā "Jānis” (SolVita, 2001) ir daudz vairāk personisku vēstījumu, savā ziņā grēksūdze, ko, stāstot par Montu Kromu, minēja arī Ronalds Briedis, ka "viņa jau faktiski pati savu dzīvi pārvērš par tekstu. Viņa raksta par sevi, saviem iespaidiem, par savu biogrāfiju”.

"Šī bija viena no tādām atziņām, ko es guvu, rakstot par Montu. Par dzejoļu rakstīšanu, ka es negribētu. Negribētu rakstīt dzejoļus par to, kā es rakstu dzejoļus. Es to negribētu piedzīvot,” atzīst Draguns.

Taču jautāts, kas bija tā Montas Kromas prakse, ko viņš iegūst savai dzejai, Pēteris Draguns atbild: "Nebaidīties no uzrakstīto vārdu daudzuma.” Un varbūt tāpēc bija nepieciešams uzrakstīt bakalaura darbu.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti