Kā uzsvēra grāmatas veidotāji, Danilo Kiša darbi pazīstami ar mākslīgi radītās realitātes ilūziju – viņa stāstus un īsromānus caurvij dokumentalitāte, taču vienlaikus tie sakņojas atmiņās, nostāstos, sapņos un murgos. "Žēl, ka pie latviešu lasītāja Kiša darbi nāk tik vēlu. Šis tulkojums būtu teicami iederējies tūkstošgažu mijā, kad nāca klajā pirmie Horhes Luisa Borhesa un Umberto Eko grāmatu latviešu izdevumi," izdevuma pēcvārdā rakstījis darba tulkotājs Arvis Viguls.
Danilo Kišam bijusi milzīga ietekme uz visa kādreizējās Dienvidslāvijas reģiona autoriem. Tomēr Kišs nebija tikai lokāla parādība, Balkānu Borhess, bet, pēc amerikāņu rakstnieces un domātājas Sūzenas Sontāgas vārdiem, bija "viens no dažiem neapstrīdami nozīmīgākajiem gadsimta otrās puses rakstniekiem".
Danilo Kišs dzimis 1935. gada 22. februārī Suboticā, tagadējā Serbijā, ungāru ebreja un Melnkalnē dzimušas pareizticīgās serbietes ģimenē. Otrā pasaules kara laikā Danilo Kiša tēvs gāja bojā Aušvicas koncentrācijas nometnē. Pēc dažiem gadiem Danilo Kišs zaudēja arī māti. 1954. gadā viņš sāka Pasaules literatūras studijas Belgradas universitātē, bet 1960. gadu sākumā debitēja literatūrā ar īsajiem romāniem "Mansards" un "44. psalms" (1962), kam sekoja "Dārzs, pelni" (1965) un "Smilšu pulkstenis" (1972) – daļēji autobiogrāfiski darbi, balstīti ģimenes pieredzē kara laikā. 1976. gada stāstu krājums "Kaps Borisam Davidovičam" sagādāja Kišam arī starptautiskus panākumus, savukārt dzimtenē izraisīja literāru skandālu – dažus laikabiedrus mulsināja Kiša stils, kurā dokumentalitātes un fantāzijas robežas mēdz būt gana izplūdušas, turklāt sižeti nereti ir aizgūti, vēstīja izdevēji.
"Arī grāmatā "Mirušo enciklopēdija", kas tiek dēvēta par Kiša daiļrades kvintesenci un virsotni, izmantota vispārzināma gnostiķu leģenda, epizode no kāda avantūrista un spiega memuāriem, rakstnieka sievas redzēts sapnis, leģenda par kristiešu svētajiem un dižciltīga austroungāru dumpinieka nāvi, kā arī sniegts pārskats par vēstures asiņaināko sazvērestības teoriju," grāmatas aprakstā norādīja tās izdevēji. "Raugoties uz Kiša īsprozu no latviešu literatūrteorijas tradīcijas, vairumu krājuma stāstu varētu pieskaitīt novelēm – intensīvākajam un koncentrētākajam prozas žanram. Stāstā jeb "plaukstas izmēra romānā", kā viņš to nodēvēja kādā esejā, Kišs bija atradis savu ideālo formu."
"Mirušo enciklopēdija" bija autora pēdējā pabeigtā grāmata, tapusi 1979. gadā Francijā, pirmpublicēta 1983. gadā. Kišs miris 1989. gadā Parīzē.
Grāmatas redaktore ir Māra Poļakova, korektore - Ildze Jurkāne. Sērijas redaktors ir Aleksandrs Zapoļs. Dizaina autors Toms Mrazauskas. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Sērijā "Orbītas bibliotēka" tiek izdoti mūsdienu dzejnieku un prozaiķu darbi. Līdz šim sērijā izdotie darbi: Arvja Vigula dzejoļu krājums "Grāmata", Kirila Kobrina eseju izlase "Vēsture. Work in Progress", Andra Kupriša stāstu krājums "Berlīne", Kikōnes dzejas krājums "Jūs kavējaties", Anda Surgunta dzejas krājums "Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm", Semjona Haņina krājums "Ne tā", Elvīras Blomas dzejas krājums "Izdzēstie attēli", Laura Veipa "Interesantās dienas", Andreja Seņ-Seņkova dzejas krājums "Papīra krūtis", Viļa Kasima "Lizergīnblūzs", Leonīda Dobičina romāns "Enpils", Andra Kalnozola romāns "Kalendārs mani sauc", Ričarda Brotigana romāns "Foreļu cope Amerikā", Roberta Valzera "Laupītājs", Arkādija Dragomoščenko "Elēģijas", Elīnas Bākules-Veiras dzejas krājums "Tas ods meklē mani kopš 1981. gada", Marijas Luīzes Meļķes dzejas un zibprozas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs", Gunta Bereļa darbs "…rakstīt…".
