“Grants lavīna vai mākoņu sadursmes, noziegums un sāpes — tikai cilvēka gars nosaka tām mērogu. Eksistenciālie drebuļi neļauj uztvert literatūru kā māņu paslēptuvi, tai jātop par izglābšanās veidu un visskaudrāko esamību iepretim dienišķības fikcijai,” pauda grāmatas autore Gundega Repše.
Literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis darbu “Bāreņu nams” raksturoja: ““Bāreņu nams” ir 21. gadsimta pulsācija. Skarbi un untumaini cilvēku likteņi, kad aiz redzamā mutuļo slēptais un noklusētais. Asi iecērtas vēstures atmiņu nepielūdzamība, ņirdz karnevāliska paštīksme un narcisms, smagi elpo vientulība un atsvešinātība. Repše šo laiku tēlo gan kā grotesku, gan kā grēksūdzes un piedošanas cauraustu. Tieši, nesaudzīgi, taču sirdsgudri. Bez mierinājuma un tāpēc — patiesi.”
““Jauki ļaudis” vedina uz domām par vēstītāju, kurš apzināti rīkojas neierasti, pat ačgārni, un ar šo nepareizību cenšas saasināt uzmanību, pasacīt to, kas nav pakļaujams ar vārdu vien. Šo romānu nevar nedz atslēgt ar “fiksi” pievīlētu atslēgu, nedz atspiest ar spēku, arī ar mūķīzeri ne. Redz, slēdzene ir mainījusies un mainās ikreiz, kad tai tuvojas cilvēka acs,” vienu no darbiem vērtēja rakstnieks Osvalds Zebris.
Dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs romānā “Retināts gaiss” izmantoto valodu apraksta kā “pikseļiem bagātīga”, savukārt stāstījums esot “pārsteidzoši hologrāfisks”.
Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska.
