Kultūrdeva

"Kultūrdeva"

Kultūrdeva

Cik nozīmīgs ir Astora Pjacollas atstātais mantojums?

"Kultūrdevas ābecē" Indriķa hronika

Kas sarakstīja Indriķa hroniku?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Indriķa hronika ir senākais vēsturiskais avots, kura aprakstītie notikumi risinās tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā. Hronika vēsta par krusta kariem jeb šajās teritorijās dzīvojošo tautu piespiedu kristianizāciju, aptverot laika periodu no 1180. līdz 1227. gadam.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Pastāv teorija, ka šo hroniku uzdevis rakstīt bīskaps Alberts, lai tādā veidā informētu pāvestu par saviem kristianizācijas varoņdarbiem. Tāpēc, iespējams, hronikā aprakstītie notikumi atainoti bīskapam nedaudz labvēlīgā gaismā. Tomēr Indriķa hronikas kā vēsturiska avota ticamības pakāpe tiek vērtēta kā visai augsta, tā ir bagāta ar faktoloģisko materiālu un brīva no viduslaiku literatūrai raksturīgajiem neticamu brīnumu – piemēram, trīsgalvainu pūķu, ciklopu vai nāru – aprakstiem. Par to paldies autoram!

Indriķa hronika ir sarakstīta latīņu valodā, un par tās autoru tiek uzskatīts Imeras katoļu priesteris Henriks jeb latviski – Indriķis. Tā kā hronikā izmantotas daudz atsauces uz paša autora vērojumiem un viņa dzirdētajiem acliecinieku stāstījumiem, tiek pieņemts, ka viņš pats ir bijis klātesošs Alberta militārajās operācijās un jūras ceļojumos.

Tā kā Indriķis hronikā tiek nosaukts arī par “Indriķi no latviešiem”, vācbaltiešu pētnieki 19. gadsimtā sāka uzskatīt, ka autors varētu būt nācis no iedzimto vidus jeb – Indriķis ir latvietis.

Tomēr šie pieņēmumi toreiz nav apstiprinājušies, un šobrīd viņa etniskā izcelsme vairs interesē tikai mūs, latviešus, kam gribētos, lai slavenais hronists izrādītos mūsu tautietis.

Paša autora rakstītais hronikas eksemplārs nav saglabājies, tāpēc mūsdienu pamatizdevums veidots no 16 hronikas norakstiem, kas tapuši laika posmā no 14. līdz 19. gadsimtam. No 14. gadsimta saglabājies tikai viens noraksts – Zamoisku kodekss, kas šobrīd glabājas Polijas tautas bibliotēkā. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā glabājas divi citi vēlāku periodu Indriķa hronikas noraksti.

Nav saglabājies arī hronikas oriģinālais nosaukums, tāpēc tā vienkārši tiek saukta Indriķa vārda latviskajā formā. Indriķa hronika ir sadalīta četrās atsevišķās grāmatās – pirmā un otrā stāsta par bīskapu Meinarda un Bertolda valdīšanas laiku, bet trešā un ceturtā – par bīskapa Alberta valdīšanas gadiem.

Pirmais Indriķa hronikas izdevums latviešu valodā iznāca 1883. gadā skolotāja un muzeju darbinieka Matīsa Siliņa tulkojumā, nākamais 1936. gadā vēsturnieka Jāņa Krīpēna tulkojumā, bet 1993. gadā apgādā “Zinātne” Indriķa hronika iznāca Ābrama Feldhūna tulkojumā, pirmoreiz paralēli latviešu tekstam publicējot arī oriģinālu latīņu valodā.

Tomēr ar Indriķi ir saistīti vēl kādi satraucoši notikumi arī Latvijas 20. gadsimta vēsturē.

1969. gadā iznāk Vizmas Belševicas dzejas krājums “Gadu gredzeni”, kura noslēdzošā poēma “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” izsauc vētru latviešu sabiedrībā. Belševica savā dzejolī vilkusi paralēles starp hronikā aprakstīto latviešu tautai uzspiesto kristianizāciju ar Latvijas nonākšanu padomju okupācijā pēc Otrā pasaules kara. Dzejnieki Mirdza Ķempe un Imants Lasmanis publicē nosodošus dzejoļus, bet Belševicu aizstāv Ojārs Vācietis. Viņš Lasmaņa dzejolim uzraksta ironiski poētisku atbildi, kuru tolaik, protams, nekur publicēt neatļauj. Vēlāk daļa šī Belševicas dzejoļa kļūst par grupas “Sīpoli” dziesmu “Kliedz mana tauta”.

Milleniumā Latvijas Nacionālajā teātrī tiek uzvesta dzejnieces Māras Zālītes un komponista Jāņa Lūsēna rokopera “Indriķa hronika” Edmunda Freiberga režijā. Rokoperas autori caur bīskapa Alberta, Zemgales ķēniņa Viestura, protams, paša Indriķa un citiem 13. gadsimta varoņiem runā par vispārcilvēciskām problēmām – piemēram, mūžīgo pretrunu starp augstajiem ideāliem un gaužām nelāgo realitāti.

Libretā bīskaps Alberts piedzīvo drūmu atklāsmi, pieredzot, kā viņa ideālistiskā pārliecība tiek izmantota apšaubāmu ekonomisku interešu īstenošanai. Indriķi lugā pārmaiņus atveido aktieri Ivars Stonins un Ainārs Ančevskis.

Īpašs mākslinieces Ilizanes Grīnbergas veidots “Indriķa hronikas” 1993. gada izdevuma sējums tika izvēlēts par valsts oficiālo dāvanu pāvestam Franciskam, kad viņš 2018. gadā viesojās Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti