"Pilsēta un sieviete"
Filozofisks izdevums, kas nesen nācis klajā latviešu valodā, ir Georga Zimmela eseju grāmata "Pilsēta un sieviete". To tulkojis Igors Šuvajevs.
20. gadsimta vācu filozofu Zimmelu uzskata par vienu no tā sauktās urbānās socioloģijas pamatlicējiem. Grāmatā viņš analizē dzīvi lielpilsētā, tajā sastopamos kultūras fenomenus, modi, kā arī pievēršas tieši sievišķajai kultūrai, sievietes lomai kultūrā un sabiedrībā; viņš ir viens no pirmajiem, kurš 20. gadsimtā cenšas apjēgt feminismu, tā iespējas un arī sekas. Šim tulkojumam ir ne tikai filozofiski vēsturiska nozīme, bet arī potenciāls rosināt diskusijas Latvijā šobrīd par visiem minētajiem tematiem.
Grāmata nākusi klajā izdevniecības "Neputns" eseju sērijā, kas nu jau gandrīz 10 gadus iepazīstina ar izcilu literātu un domātāju darbiem.
"U. c. Ārpus kolektīvās atmiņas palikušie"
Pirms diviem gadiem savukārt grāmatu sēriju "Latvijas vēstures mīti un versijas" aizsāka izdevniecība "Aminori". Tās centrā ir žurnālista Māra Zandera polemiskas sarunas ar vēsturniekiem par mūsu vēsturē strīdīgām tēmām.
Nesen klajā nākusi sērijas sestā grāmata "U. c. Ārpus kolektīvās atmiņas palikušie", kurā Zanders āķīgus un dažkārt arī provokatīvus jautājumus uzdod vēsturniekam Mārtiņam Mintauram. Jautājumi galvenokārt saistās ar 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma nozīmīgām personībām un notikumiem, kas – lai arī bijuši nozīmīgi – ir vai nu aizmirsti, vai maz pamanīti, vai arī ačgārni izprasti.
Daži no jautājumiem, ko iztirzā grāmata: kāpēc tiek aizmirsta baltvāciešu loma latviešu valodas un literatūras pamatu likšanā; kā un kāpēc jaunlatvieši aizrāvās ar slavofilismu; kāpēc ir svarīga lubu literatūra; kas bija pirmie (aizmirstie) latviešu kapitālisti un kā viņi atbalstīja latviešu kultūru? Vēl arī jautājumi, kas saistās jau ar 20. gadsimtu: vai 15. maija valsts apvērsums mainīja Latviju tik ļoti, kā ir pieņemts domāt; vai autoritārais režīms palīdzēja sagatavot sovjetizāciju?
Grāmatas līdzautoru, žurnālistu Māri Zanderu būs arī iespēja satikt šīs nedēļas nogalē notiekošajā Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā, viņa autogrāfu stunda notiks 5. martā no pulksten 12.00 līdz 13.00 "Aminori" ekspozīcijā.
"Ceļinieku stacijas"
Grāmatu izstādē Ķīpsalā būs arī vairāku grāmatu atvēršanas svētki, to vidū godalgotā lietuviešu rakstnieka Vida Morkūna grāmatas "Ceļinieku stacijas" atvēršana, kurā piedalīsies pats autors, publiciste Kristīne Ilziņa un tulkotāja Dace Meiere.
Dace Meiere zināma kā izcila tulkotāja, kas tulkojusi ļoti daudz, bet "Ceļinieku stacijas" viņa dēvē par vienu no spēcīgākajām grāmatām, ar kuru viņai nācies strādāt. Par Morkūna grāmatu viņa saka: "Poētisks sāpju un skumju, vai varbūt vienkārši cilvēciskās esamības koncentrāts īsās ainās, no kurām katrā ir ietverts tik daudz, ka citiem pietiktu veselam romānam."
Grāmatu atvērs 3. martā pl.17.00 pēcpusdienā uz svētku galvenās skatuves.
Bērniem
Grāmatu svētkos būs arī jaunumi bērniem, piemēram, tikko latviskā tulkojumā klajā nākusī somu zinātnieka Tero Mielonena grāmata "Pasaules pētnieki", kas iepazīstina ar visdažādākajām jomām: no jūras dzīļu izzināšanas līdz medicīnai, arheoloģijai, vēsturei, vulkānu pētniecībai un pat psiholoģijai.
Netrūkst arī jaunu pašmāju autoru darbu. To vidū ir Lilijas Berzinskas grāmata lasītājiem no piecu gadu vecuma "Ronēns Mākonītis", kuras vāks jau liecina, ka grāmata ir ļoti mīļš stāsts par ronēna un pundurpeles draudzību, kas rosina bērnus izturēties ar cieņu un mīlestību pret Latvijas dabu.
Bet Māra Runguļa sakārtojumā klajā nācis skaitāmpantu un ķircināmpantu krājums "En-den-dīno šoko-loko-tīno".
Skaitāmpantu dauzonīgo garu asprātīgi ilustrējis Reinis Pētersons. Viņa zīmējumos darbojas pārsteidzošie pantu personāži, no gardegunes Burbuļmātes un trakās kazas uz skrituļdēļa līdz pat slaucamam dinozauram un robotam-sūdzambībelei. Šīs ilustrācijas padara mantoto folkloras bagātību saistošu pat tiem bērniem, kuri vairs neprot no galvas skaitāmpantus un nepavada laiku ar draugiem pagalmā.
