Kultūras Rondo

Izstāde “Cilme" - audums kā neredzams bet klātesošs tēls mākslinieku darbos

Kultūras Rondo

"104 lappuses par mīlestību": aktieri vēlas, lai skatītāji justos iemīlējušies

Pieci jauni Latvijas dzejā: Dzeju lasa Vasilijs Karasjovs

Jaunie Latvijas dzejā: Vasilijs Karasjovs

Vasilijs Karasjovs ir krievu jaunākās paaudzes dzejnieks. Publicējies dažādos medijos, ir atdzejots latviski, dzimis un dzīvo Rīgā. Tikai 16 gadus vecs un jau nominēts svarīgajai Dragomoščenko prēmijai, ar kuru Krievijā apbalvo labākos krieviski rakstošos dzejniekus zem 27 gadu sliekšņa. Nepārspīlējot var teikt, ka Vasilijs jau ir paspējis izlasīt kādu pusotru bibliotēku un literārā erudīcija ir skaidri nolasāma arī viņa tekstos.

Melnajā

Bruģakmeņi
Urbānas sēnes
Bezkaunīgi glumām platmalēm
Stāv un gaida
(gaida ko)
Mirkli kad tiem uzmīsi Tu
Tādēļ ka
Tavu zābaku autogrāfs
Dārgs viņiem un man
Dārgā


(No krievu valodas atdzejojis Arvis Viguls.)

Runā dzejnieks:

Kā radās šis dzejolis? Es stāvēju Trokšņu ielā. Visa mana dzeja ir saistīta ar Rīgu un ar cilvēkiem, kurus es zinu.

Dažreiz es domāju par cilvēkiem, un rodas dzejoļi, kurus es gribu viņiem veltīt vai kaut kā saistīt ar viņiem - un tas bija teksts, saistīts ar vienu cilvēku.

Es sāku rakstīt pirms pieciem gadiem. Rakstu daudz - tas ir slikti, bet neko nevar darīt. Ir bijusi publikācija "Kontekstā" gan krieviski, gan latviski, un esmu atdzejots. 

Biju nominēts Arkādija Drogomoščenko prēmijai. Drogomoščenko bija krievu dzejnieks, kurš nodarbojas ar diezgan savdabīgu dzeju. Viņa ir tuva tādai lietai kā Language school [amerikāņu dzejas strāvojums, kas uzsver dzejas kā valodas konstrukcijas nozīmi]. Tā ir prēmija jauniem autoriem, kuri raksta krieviski, kuri ir specifiski personāži krievu jaunākajā dzejā. Pasniegšana notiek Sanktpēterburgā.

Tev ir vēl tikai sešpadsmit, bet tu jau, tik jauns būdams, esi nominēts prēmijai. Kā tev tas liek justies?

Klausies, es nedabūju prēmiju, bet tas pat nav svarīgākais. Man prieks, ka tas, ko rakstu, kaut ko nozīmē. Ka es nerakstu tik slikti, kā es domāju. Jo, manuprāt, lielākā daļa ir pilnīgs štrunts.

Ar ko es tagad nodarbojos? Ar tādu dzeju - es nezinu, kam tas būs. Teksti ir diezgan gari un garlaicīgi, un sarežģīti. Un tik un tā es joprojām rakstu un rakstīšu arvien tālāk.

Vienu es varu pateikt, kā trūkst dzejai, manuprāt. Tas nav pareizi - runāt par visu krievu dzeju, par visu latviešu dzeju. Bet tik un tā. Mums nav monumentalitātes tekstos.. ne tik nopietni daži autori ir. 

Man patīk, ka teksts.. ne tā, ka mēs visi esam cirkā, ar humoru visur, un daudzpunktēm. Man patīk, ka teksts ir nopietns, par kādu svarīgu tēmu. Piemēram, pēdējie mani teksti ir... kāpēc es domāju, ka tas nebūs interesanti lielākajai lasītāju daļai - tas ir, daži ir balstīti uz Dos Pasosa tekstu analīzi, vēsturiskiem notikumiem latviešu literatūrā un Latvijas vēsturē, ļoti saistīti ar Rīgu, piemēram. Tā, ka tev vajag zināt ne tikai ielu nosaukumus, bet katru stūri, kas tur ticis izdarīts. Tas ir liels darbs cilvēkam.

Daži domā, ka dzeja ir atpūtai vai to var klausīties un paralēli rakstīt īsziņu vai čatot. Bet katrs dzejolis ir tikpat nopietns kā liels romāns, kā "Uliss", piemēram. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti