Grāmatā - daudzpusīga, iejūtīga un smalka Olgas Dreģes tēloto lomu analīze, viņas pašaizliedzīgais darbs teātrī un vēlme piedalīties visas valsts dzīves uzlabošanā, stiprā un darbīgā dzimta, no kuras cēlusies aktrise, kā arī kolēģu, tuvinieku un draugu atmiņas. Piebilstams, ka līdz šim Olgai Dreģei nav veltīta neviena monogrāfija.
“1959. gadā abas reizē tika uzņemtas Dailes teātra studijā,” par autores un Olgas Dreģes ciešo sadarbību grāmatas ievadvārdos raksta kinorežisors Jānis Streičs. “Kopā pārdzīvoja pielūgsmes bijību pret Smiļģi, Lilitu Bērziņu, Hariju Liepiņu un ikvienu no Dailes saimes, jo katrs no viņiem bija dzīva leģenda. Kopā izcieta pirmo soļu nevarību un kopā rāva pinekļus, kas saistīja locekļus, kopā līdzīgi jaundzimušā brēcienam vēra muti skatuves vārdam. Vienīgi mīlestībai uz teātri katrai vērsās savi mērogi. Ja Olga vairāk gribēja degt iekšā, tad Irēnas sirdij tuvāka bija rūpe par liesmu, lai tā degtu ikvienā un nedzistu, lai tiek no tās ne tikai pašu priekam, bet citu dvēseļu šķīstīšanai. Un tā Olga palika teātrī, bet Irēna aizbrauca uz Maskavu mācīties, lai kļūtu teātra zinātniece.”
Daudzi Latvijā Olgu Dreģi pazīst kā kaislīgo Annu hrestomātiskajās “Vella kalpu” filmās, vai kā šarmanto un viltīgo Mēriju Klēras Būzas komēdijā “Sievietes, sievietes...”, bet viņas temperaments un šarms ir apzīmogojis katru no vairākiem simtiem atveidoto lomu. Par šo īpašo skatuves enerģētiku literatūrzinātnieks Viktors Hausmanis saka: “Olga lomās prot un spēj uzliesmot, viņas skatuves darbībā nekad neparādās spēle vai izlikšanās – tā ir dabiska pārdzīvojuma un emocionāla strāvojuma plūsma,” bet Varis Vētra teic: “Olgai galvenais ir atrasties lidojumā un apzināties, ka viņa var visu! Olga ir dzīvības un enerģijas epicentrs, un viņai ir viegli, ja loma sakrīt ar viņas aktīvo, visu redzošo garu!”
