Imants Ziedonis: «Es izeju tai gaismā, kur tālāk nav kur iet...»

Šo pasauli ir atstājis Imants Ziedonis - Tautas dzejnieks, vairāk nekā 40 grāmatu autors, izcils latviešu kultūras, sabiedrisks un valstisks darbinieks, uz kuru vistiešākajā veidā var attiecināt paša vārdus - garainis, kas veicina vārīšanos. Kādā citā atziņā Ziedonis vēsta - dzīve ir spēle, kurā jāiet ar lielu enerģiju. Jo vairāk tu kop šo spēles izjūtu, jo vairāk tev tiek dots. Ziedonis savā personības lielumā prata dalīties un ar savu paraugu iedvesmoja arī citus - domāt, vērot, darīt, dzīvot.

Koncerti „Atsaukšanās” bija viena bija viena no Imanta Ziedoņa skaistajām idejām, viņš aicināja mūziķus atsaukties viņa liriskajām intonācijām, un sākotnēji koncertos pats arī lasīja dzeju. Viens no mūziķiem, kas atsaucās, Imanta Ziedoņa uzrunāts, bija Vestards Šimkus:

„Imants Ziedonis ar savu literatūru ir radījis tādu savu pasauli, kurā viņš turpinās dzīvot, vienalga arī pēc aiziešanas. Un arī mēs visi varēsim turpināt dzīvot tajā pasaulē, un, man šķiet, mēs visi esam ļoti laimīgi par to, un es domāju arī viņš var būt laimīgs šodien un turpmāk par to”.

Kosmosā satiksimies - tā Imants Ziedonis savulaik teicis aktierim Kasparam Znotiņam, kurš, atsaucoties Imanta Ziedoņa dzejai, izrādē „Ziedonis un Visums” radījis apbrīnojamu aktierdarbu:

„Saskaroties ar viņa dzeju, ir tā sajūta, ka tev ļoti viegli sarunāties ar šo cilvēku, ka viņam ir visu laiku ko teikt un ka viņš spēj uzurdīt domas. Tieši tāpēc viņš ir tik mīlēts un populārs, ka ir šī vieglā sajūta sarunā ar viņu arī par smagām tēmām”.

Imants Ziedonis bija lauku sētas ētisko un estētisko gudrību tālāk nesējs - šo Imanta Ziedoņa darbības dimensiju īpaši akcentē publicists Ēriks Hānbergs: „Imants Ziedonis bija un ir joprojām ne tikai dzejnieks, ne tikai ass, vērtējošs un tālredzīgs publicists, bet arī tautas diplomāts, kurš mūsu pagātnes situācijā, kad mēs dzīvojām neizbēgamībā, tautu mundrināja tajā brīdī ne tikai izdzīvot, bet dzīvot un kopt savu garu. Šīs vērtības joprojām ir aktuālas arī šodien”.

Esam zaudējuši vienu no izcilākajām personībām, kāda jebkad latviešiem ir bijusi - tā par Imantu Ziedoni saka rakstniece Māra Zālīte. Pašlaik cilvēkos dominē zaudējuma sajūta, bet tai pat laikā mēs varam būt laimīgi, ka mums Imants Ziedonis ir bijis, jo īstenībā jau arī tagad mēs viņu nezaudējam:

„Viņš nevar pazust. No otras puses, man ir tieši tāda prieka sajūta, ka viņš nevar pazust, fiziski aiziedams, jo viņš ir atstājis tik daudz garīgas un morālas vērtības. Cik vien latviešu tauta pastāvēs, mēs uz tām balstīsimies, uz tām dzīvosim”.

Lietuvas Vītauta Dižā universitātes profesors Alvīds Butkus tulkojis Imanta Ziedoņa epifānijas lietuviešu valodā. Viņš uzskata, ka Imants Ziedonis savā personības lielumā ir līdzinieks slavenajam lietuviešu dzejniekam Justīnam Marcinkevičam: „Pirmkārt - tautiskums, patriotisms, otrkārt - filozofija. Marcinkevičs bija mūsu Atmodas iedvesmotājs, tāpat kā jums Ziedonis”.

„Es izeju tai gaismā, kur tālāk nav kur iet.

Brīvs putns esmu gaisā, man kapu nerociet,

Varbūt es nolaidīšos kādreiz, varbūt mazliet.

Varbūt, ka zilos viršos vai ceriņos, kas zied,

Un tajā mirklī viela pa dzejolim man dos.

Ak nē, ir gaisma liela, es nenolaidīšos,

Un tad jau dzejas nebūs - būs tīra gaisma vien.

Es neesmu vairs dzejnieks,

Es biju vakardien” – tā Imants Ziedonis savā dzejolī „Pēdējais”…

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt