„No viskurienes. No viskurienes. Reizēm esmu izbrīnīts, ka uzrodas tik daudz citātu jau no citu teiktā. Kādi kaut kad un kaut kur savus ieraudzītos mirkļus ir jau nosaukuši. Ieraudzījuši sev par prieku, un Laiks tos uzturējis (grāmatās un citur) spodrus un pirmšķirošus. Tā nu šeit pierakstītās patikšanas brīžus esmu piesavinājis, piesavinājis, sevī iesavinājis it kā no divām īstenībām. No sadzīves tiešamības – ar vēju, ar sauli, ar dienu rosīšanos – un no kādas domu un mākslu jau „pieplusētas”, rafinētākas īstenības. Var pateikt arī līdzībās: prieka mirkļi no ziediem dabā, dūkoņas stropos, bišu čaklās mudzēšanas un – no jau gatavā medus.”
Tā 2002. gadā savā dienasgrāmatā rakstījis dzejnieks Imants Ziedonis. Fragmentus no šīs dienasgrāmatas lasa Ausma Kantāne.
- Lielo vārdu suģestija. 10. un 14.janvāris
- Mirkļi, kas ir drupatas no visa veseluma. 19. un 23.janvāris
- Es esmu kultivēts šeit, Šaizemē, ne Taizemē vai kur citur. 24. un 27.janvāris
- Mani saista kosmiskās kārtības filozofija. 4. un 7.februāris
- Katras izziņas gaita iet caur trim posmiem. 11. un 19.februāris
- Ir jāredz īstais iekšējais ģēnijs. 26.februāris, 20. un. 22.marts
- Apaļais mēness pilns kā mūžs. 19.aprīlis un 10.maijs
- Vēl vairāk ir jālasa grāmatas. 12., 13. un 16.maijs
- [Sievietei] jābūt vēl otru pasauli turošai. 10. un 24.jūnijs
- Pārlasu Jaunsudrabiņa „Neskaties saulē”. 29.jūnijs, 19. un 24.jūlijs
- Es ticu monismam. 16.augusts
- Jūgends, cik tas ir skaists, saulei rietot, un mijkrēslī! 30.augusts
- Kāpēc mani sapņi nav realizējušies? 23., 27.septembris un 1.oktobris
- Biju Pokaiņu birzī. (..) Te ir dīvaini koki. 3. un 16.oktobris
- Iegūstiet sevī jaunu virzienu! 11. un 17.novembris
- Vakara lietū caur parkiem nāku no Vecrīgas. 18. un 19.novembris
- Biju ar mazdēlu uz filmu „Ceļojošās ciltis”. 24. un 27.novembris
- Slimnīca. Viss balts un tīrs. Nemeklēju neviena sabiedrību. 11. un 15. decembris
- Pierakstu dažas skaisti noformulētas motivācijas par iestāšanos ES. 18., 19., 22. un 24.decembris.
- Aizeju pamazām vientulībā. Tajā visā ir savs saldums. 26., 27. un 28.decembris.
10. janvāris
Lielo vārdu suģestija. Piemēram, kad Leonīds Vīgners saka: „Ģenialitāte lido gaisā. Pilns gaiss!”
14. janvāris
Kaut kā gribas pateikt cilvēkiem ko patīkamu, sevišķi komplimentus sievietēm, pat tādā vārgulības un nepilnību iestādē kā poliklīnika. (..) Reģistratūras meitenei neparasti skaists gredzens. Saku: „Jums ir uzrunājošs gredzens.” Un viņa iemirdzas tikpat skaisti kā šis gredzens. Ir vērts cilvēkiem pateikt, ka tu esi ieraudzījis. Tas audzina mūsu kopīgo labo egregoru, „enerģijas bumbu”.
19.janvāris
...mirkļi, kas ir drupatas no visa veseluma! Un katrs no tiem mani pamudina atkal uz pasaules radīšanu!
23.janvāris
Jā, Umberto Eko. (..) Apslēptais un klātesošais dievišķības aspekts, kas nekā neatklājas un par ko neko nevar pateikt. Man šī abstrakcija vienkārši sajūsmina. Gan tas, ka tāda ir, gan tas, ka tā var pateikt, tik skaisti valodā pateikt, ka neko par to nevar pateikt.
24.janvāris
Sauciet to par nacionālismu vai provinciālismu, aprobežotību – kā gribat – bet es esmu kultivēts šeit, Šaizemē, ne Taizemē vai kur citur. Un tāpēc man vienmēr tāds prieks par vaļā atartu kartupeļu vagu, pilnu baltiem bumbuļiem.
27.janvāris
Ko es daru, kad trankvilizatori nepalīdz? Es eju prom. Es pats sev radu laikapstākļus, kādus vēlos, un kā kinofilmā redzu sevi ejam prom pa nepazīstamām vietām, kuras tiešām man slīd acu priekšā kā īstena realitāte.
4.februāris
Nopirku telekarti ar skaistu pantiņu – žēl, ka es neesmu tā autors: „Piezvani, pajautā, kas dzīvo manā sirsniņā!"
7.februāris
...mani saista kosmiskās kārtības filozofija, kura, Akvīnas Toma darbiem sekojot, valda viduslaiku estētikā. Izzinot nozīmē saprast (sakārtot).
11.februāris
Sāku lasīt „Besedi s Bogom” – „Sarunas ar Dievu”: "Tu vienmēr un mūžīgi mūžos atrodies tīrā radīšanas momentā."
19.februāris
Mana pirmā lekcija studentu auditorijā Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē par latvisko identitāti. (..) Es jau neesmu pedagogs, bet skaidrs – katras izziņas gaita iet caur trim posmiem: 1) provokācijai; 2) informācijai un tikai tad 3) orientācijai. Bieži vien skolotāji ir tik nepacietīgi, ka sāk jau tūliņ ar orientāciju. Es brīnos, ka pedagogi šo dalījumu pierakstīja, laikam jau nav zinājuši. Es savukārt to iegaumēju no kādreiz Jura Rubeņa teiktā.
26.februāris
Mākslinieks man uzdāvina savus foto albumus. Tur ir ļoti būtisks, kaut kādā veidā cildens un likteņstiprs Ojāra Vācieša portrets. Tas man ļoti iepriecināja, jo visu laiku esmu bijis apvainots par mākslinieku tieksmi stipro un skaisto dzejnieku attēlot slimīgu, savītušu un bez tās enerģijas, kas viņam tik ļoti piemita. Ir jāredz īstais iekšējais ģēnijs, nevis viņa saburzītā ārējā novalkātā čaula.
20.marts
(..) Patīkami, ka kāds (kāda!) ievēro arī šādus motīvus un, tā uzrunājot lasītāju, uzpurina tavu vīrišķo pašapziņu.
22.marts
Modē uzpeldējusi jauna smarža „Egoiste”. Tā nu jādabū. Vismaz kāda jāaposta.
19.aprīlis
Apaļais mēness pilns kā mūžs.
Nāc, viena vieta
Uz eža vēl brīva.
10.maijs
Lasu Oskaru Vaildu. Tavu asu prātu! Tikai dažus citātus. Pirmkārt, it kā par manis piekopto mirklīgo patikšanu pierakstiem.
„Pagātne, tagadne un nākotne ir tikai īss mirklis Dieva vaiga priekšā, un šajā mirklī mums jāpaspēj izdzīvot visu savu mūžu.”
12.maijs
Ar lielu patikšanu es aiztaisu durvis un atrauju vaļā visus logu aizkarus. Durvis ir tāpēc, lai būtu ciet. Logi ir tāpēc, lai būtu gaisma, ne aizkari.
13.maijs
Vēl vairāk ir jālasa grāmatas. Tās uztur cilvēka lieluma izjūtas. Tās taču rakstījis cilvēks, kas meklējis un redzējis lielumu dzīvē. Kādu lielumu. Ko lielu.
16.maijs
… Mani jau vairākus gadus nodarbina viena doma: tikt vaļā no mazām mīļām lietiņām, suvenīriem, dāvinājumiem u.tml., nosaucot tos vārdos un paturot sevī tikai šos vārdus.
10. jūnijs
Kāds mani redz, novēro, grib, lai es būtu možs. Ļaudis. Mūsējie. Un es piedomāju. Jāpiedomā. Mūsu visu dēļ. Vienam otra dēļ.
24.jūnijs
... [Sievietei] jābūt vēl otru pasauli turošai. Lai mums pa abiem būtu trīs pasaules, katram savējā un vēl trešā, no abiem kopā liekamā. Lai mums nebūtu jāiekāro kāda daļa no otras pasaules. Nu, lai mēs abi būtu trīs pasauļu bagāti.
29.jūnijs
Pārlasu Jaunsudrabiņa „Neskaties saulē”. „… nodzīvot vēl veselu vasaru kā uzlaiduma tiesu manam mūžam.” Te ir tā tīrā valoda! Bez svešvārdiem. Mēs šodien gan jau teiktu „nodzīvot vēl veselu vasaru virs normas” vai kaut ko tamlīdzīgu.
19.jūlijs
Izdomāju aforismu angļu valodā: „Nonsense – it is consense.” Vai latviski: „Muļķība vieno”.
24.jūlijs
"Jumavas" dāvinātajās grāmatās daudz dāmu romānu. Taču aiz cieņas pārlapoju. Piemēram, Džeinas Ostinas „Notangeras abatija”. (..) Bet vispār šis romāns jāuzdāvina kādām augošām lēdijām: mācībām un iejūsmībai.
16.augusts
Es ticu monismam. Ka Dievs nav atsevišķi, bet visu laiku un visā. Arī manī. Es esmu viņa izstarojuma daļiņa. Es negribētu atteikties no Viņa gaismas esamības manī pašā visur un vienmēr.
30.augusts
Māras banka dāvina žurnāla ''Latvijas Arhitektūra'' gada abonementu. Šis fakts ir jāatzīmē ar kaut ko ievērības cienīgu, ko izlasīju jau viesredaktora ievadrakstā par „brīvā laika arhitektūru”: Tieši brīvā laikā mēs uzturam telpas kvalitāti. Jā, tā klīstot pa Rīgu bez mērķa un uzdevuma, es to kvalitāti ieraudzīju ar pārsteigumu. Jūgendu, kuru dienas darīšanās nebiju baudījis. Bet cik tas ir skaists, saulei rietot, un mijkrēslī!
23.septembris
Šorīt sapnī ļoti nomocījos ar fotografēšanu. Gribēju fotografēt sapni, un tas man nekā neveicās, ne šā ne tā. Līdz atskārtu, ka tūlīt pamodīšos un nav vērts tā nopūlēties. Tad arī pamodos un nomierinājos.
27.septembris
Ceļa sentiments. (..) Kāpēc mani sapņi nav realizējušies? Liekas, ka tādēļ, ka aizrāvos ar ceļojumiem pa horizontāli, bet neesmu attiecīgi stipri meklējis piedzīvojumus pa vertikāli. Neesmu piekopis gara ceļojumus.
1.oktobris
Man prasa, ko es daru, kāpēc nerakstu. Saku, ka pašlaik pelnu naudiņu. Pašlaik ir oktobris un nāk no jūras krastā medūzas. Lasu tās un nododu zooloģiskajā dārzā. Kam? Polārlāču barībai! Var labi nopelnīt. Labāk nekā ar dzejoļiem. Prieks samelot. Un tā, lai notic. – Cik tad var nopelnīt? – 3 lati par spaini. Dienā desmit spaiņus var salasīt. Rēķiniet paši.
3.oktobris
Biju Pokaiņu birzī. (..) Te ir dīvaini koki – laiž saknes no zemes ārā un kā ar ķepām apņēmuši akmeņus sev tuvumā. Pirmo reizi kaut ko tādu jutu. Un bez „apmāto” iestāstīšanas un viņu klātbūtnes.
16.oktobris
Vakara dialogam TV Grūbe „uzracis” Krievijas bijušo disidentu rakstnieku Popovu, pasmiešanās meistaru par sava laika īstenību. Viņš mēģina to apmulsināt ar jautājumu: „Kas ir laime?” Atbilde: „S Bogom.” Grūbe nesaprot vai izliekas nesaprotam. „Vai Jūs esat laimīgs?” Atbilde tā pati: „S Bogom.” Ļoti lakoniski un jēdzīgi. „Ar Dievpalīgu,” Ar Dievu uz pusēm”. Vēl īsāk: „Dievpalīdz.”
11.novembris
Margitai Gūtmanei ir romantiska fotogrāfiju izstāde „Ojāra Vācieša iela” – ar šķībām mājiņām, būdiņām, žogiem un iešķiebtiem jumtiem. Drīzāk gan Čaks vai Biruta Baumane – tik romantiski! Ojāram viss bija daudz sāpīgāks un sakāpinātāks.
17.novembris
Iegūstiet sevī jaunu virzienu! Bieži vien tas nozīmē: iesaistiet Dievu savās lietās. Domāju svētdienas domas. Lasu svētdienas rakstus.
18.novembris
Bija ļoti svaiga svētku pieņemšana pie prezidentes. Pirmoreiz tik daudz jaunu, arī gados jaunu seju. Citas tonalitātes kopējā balsu murdoņā. Par pakāpi augstāks, skaļāks un dzīvāks enerģētiskais līmenis.
19.novembris
Vakara lietū caur parkiem nāku no Vecrīgas. (..) Skaisti, skaisti, skaisti – ka tā izgadījās, ka bija jānāk pa lietu. Un kā ir ar to skaistumu – tas parādās, kad pēc tā nemeklē.
24.novembris
Biju ar mazdēlu uz filmu „Ceļojošās ciltis”. (..) Man patika filmas nobeigums – Antarktīdā milzīgā okeāna viļņmalā iznākušais mazais pingvīnu pāris skatās tālumā. Kāda milzīga pasaule, un kādas mazas dzīvībiņas!
27.novembris
Uz ielas panācu Jāni Liepiņu. Tik naski soļoja. Pasēdējām kafejnīcā. Viņš nupat bijis Langstiņos un izjādelējies ar trim zirgiem, ceturtajam pietrūcis spēka. (..). Es priecājos par katra zirga un jātnieka dialogu, par kopīgo prieku kustību kultūrā!
11.decembris
Slimnīca. Viss balts un tīrs. Nemeklēju neviena sabiedrību. Negribu nekādas sarunas. Lasu Mārtiņa Lutera sprediķus.
15.decembris
Rīgā slavenais Krievijas modes mākslinieks Judaškins. Uz viņa modes skati ieradušies aptuveni 200 pirktspējīgu skatītāju – „biezie”. Katrs no izrādītajiem tērpiem esot vismaz 50 tūkstošus ASV dolāru vērts. Skaisti bez jēgas. Dzīvojam kā trako mājā. Bet man patīk. Nez kāpēc.
18. decembris
Eiropas Savienība (ES) piekritusi Latvijas prasībai – noteikt 7 gadu ilgu pārejas periodu zemes tirgus realizācijai. Pirmkārt, tas nozīmē, ka 7 gadu laikā vēl netiks iztirgota arī Latvijas jūrmalas piekrastes zona ārzemniekiem. Bet tas gan nozīmē, ka nu visus spēkus pieliks „mūsējie paši” šīs piekrastes „pilnveidošanā”.
19.decembris
Pierakstu dažas skaisti noformulētas motivācijas par iestāšanos ES.
22.decembris
Ziemassvētki nāk, bet esmu iestidzis, re, politikā. Un nu lasu atkal Mārtiņa Lutera sprediķus.
24.decembris
Ziemassvētki slimnīcā. Man piedzimusi mazmeitiņa! Šodien. Tā viņi to abi bija nolēmuši, ka piedzims meitiņa Krista. Nu viņa ir piedzimusi – šai dienā!
26.decembris
(..) Aizeju pamazām vientulībā. Tajā visā ir savs saldums. Laikam jau manī kaut kas ir no mazohista.
27.decembris
Gadumijas labās ziņas. Klapkalnciemā apturēta kāpu apbūve.
28.decembris
Vēršiem labākā ziņa 2003.gadā ir tā, ka noteikti atraisīsies kāds no snaudošajiem talantiem. Interesanti, kas tie vēl par snaudošajiem talantiem, kas kā, solīts, manī noteikti atraisīsies?
