"Merike sameklēja mani. Viņai ir daudz draugu Latvijā, kas viņai prasīja: ko tu raksti, kādi ir tavi dzejoļi. Viņa arī lūdza, lai iztulkoju, lai varētu lasīt draugi. Tā nonācām pie slēdziena, ka gatavosim grāmatu," par satikšanos ar dzejnieci Meriki Eimi Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta dzejas izlases sastādītājs un atdzejotājs Guntars Godiņš.
Raksturojot Merikes Eimas dzeju, Godiņš norāda, ka Merikei ir laba valodas izjūta, viņa ir atradusi savu stilu, kas atbilst viņai. "Viņa dabīgi raksta, ko jūt. Šī nav modernistiska dzeja. Te ir igauņu tradīcija, kas atrodama Jana Kaplinska darbos, Tenu Enepalu darbos. ļoti plūstoša, pārdomu dzejoļi, filozofiski," stāsta Godiņš.
"Merikes ceļš dzejā ir interesants, viņas pirmā grāmata iznāca 1985. gadā, un tad bija 30 gadu pauze. Viņa nerakstīja neko. Pēc 30 gadiem viņu uzaicināja māksliniece paskatīties zīmējumus, kas tapuši pēc grāmatiņas. Tad Merike atsāka rakstīt, izdeva vienu grāmatiņu, otru, trešo," atklāj Godiņš.
Šajā latviešu valodas izlasē viņš ir apvienojis dzejoļus no visām trim grāmatām, kā arī iekļāvis prozā rakstītās miniatūras no viņas ceturtās grāmatas.
Izvedēji atzīmē, ka “līdz šim autore pārsteigusi gan igauņu lasītājus, gan kritiķus, gan arī savus kolēģus; viņas dzejas galvenā dominante ir savdabīgais redzējums, pārdzīvojums, reakcija uz notiekošo, profesionāla attieksme pret valodu un poētiku.”
Merike Eime dzimusi 1951. gadā Tallinā, beigusi Tallinas Tehniskās universitātes (toreiz Tallinas Politehniskais institūts) Ekonomikas nodaļu. Grāmatas sastādītājs un atdzejotājs Guntars Godiņš līdzās dzejoļiem pārtulkojis asprātīgas, nostalģiskas un iejūtīgas dzejprozā rakstītas miniatūras, kas vēsta par reāliem notikumiem no autores bērnības un vēlākiem gadiem. Raksturojot Merikes Eimes dzeju, Guntars Godiņš grāmatas pēcvārdā citē igauņu dzejnieci Dorisu Karevu (Doris Kareva):
“Savos dzejoļos Merike Eime virzās lēni, it kā brauktu pa nelīdzenu ceļu, bet šādi viņai ir laiks iedziļināties apkārtējos cilvēkos un detaļās.”
Autorei pērn iznācis ceturtais dzejas krājums, bet pirmais – 1985. gadā, pēc kura sekoja 30 gadu ilga pauze. “Diemžēl tas bija par agru, jo dzīve mani aprija; nākamajos divdesmit piecos gados es uzrakstīju tikai dažus dzejoļus. Nezinu, kādā veidā. Tie vienkārši pie manis atnāca, jo dzejoļu rakstītājs ir tikai ņēmējs – dzejoļi tiek doti. Vai arī netiek doti,” saka pati autore.
Grāmatas dizainu veidojis Kārlis Dovnorovičs.
Latviešu dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas, latviešu lasītājam atklājot tādus autorus kā Jānu Kaplinski, Andrusu Kivirehku, Arturu Alliksāru, Heli Lāksonenu un daudzus citus.
