"Tie liepājnieki, kuri Gunitu pazīst, zina dažus viņas dzejoļus no galvas. Viņa nav daudzrakstītāja. Viņa varēja izdot savu krājumu jau pirms 20 gadiem. Ir labi, ka viņa ir izdevusi tieši šobrīd, jo tiem dzejoļiem ir tas gruntīgums un pamatīgums ir paklājies un nostabilizējies,” Gunitas Bokas krājumu raksturo Liepājas dzejniece, rakstniece un dramaturģe Sandra Vensko.
Vensko atzīst, ka viņai patīk Gunitas Bokas pasaules redzējums ļoti patīk, jo viņa ārēji ir ļoti vienkārša.
"Īsi, lakoniski, vienkārši, pirmajā mirkli var teikt, tur nekas tāds pārpasaulīgs nav, bet ir tāds smalkums, ko var ieraudzīt pēc tam, jo tā doma ir tā vēlāk, pēc tam, tālāk.
Tāda ir Gunita, tādu es viņu redzu. Man patīk viņas pietāte pret to, ko raksta,” turpina Vensko.
Lai arī šī ir pirmā Gunitas Bokas dzejoļu grāmata, raksta viņa jau kopš agriem pusaudža gadiem.
"Man līdz šim un arī daudzus gadus svarīgi bija, ka es vispār spēju rakstīt. Likās, tas ir galvenais. Tāda publicitāte, grāmatas man nelikās svarīgi,” vērtē Gunita Boka.
Šķiet, ka pašu autori grāmatas tapšanas procesā visvairāk ir sajūsminājusi sadarbība ar grāmatas mākslinieci. Jā, grāmatā ir arī zīmējumi – melni, balti, pelēki, trauslas līnijas, dabas, ziedu, putnu, taureņu motīvi.
"Ilustrāciju autore ir māksliniece Veronika Skvorcova, Liepājas māksliniece. Man šķiet, ka tas, ka viena otru esam atradušas, ir ārkārtīga veiksme, jo viņa ļoti sasaucas ar manu dzejas noskaņu. Tās ir gleznas, tie nav zīmējumi, manuprāt,” uzskata Gunita Boka.
Nodaļas grāmatā atdala pienbalti pelēks caurspīdīgs papīrs, ar sarkanu tinti uz tā rakstīts katra nodaļas nosaukums. Krājuma redaktore ir vēl vien liepājniece – dzejniece, šobrīd labāk pazīstama kā rakstniece, Jana Egle.
"Es Gunitu Boku pirmo reiz ieraudzīju 1995. gadā Embūtes bibliotēkā, kur es kā bibliotekāre biju uzaicinājusi dzejnieci Guntu Šnipki, lūdzot paņemt līdzi vēl kādu autoru no Liepājas. Viņa bija paņēmusi līdzi Ainu Pāvulīti, kurai arī tikko iznāca brīnišķīga grāmata "Vecenīte". Otra bija vēl nekad neredzēta jauna, brīnumdaiļa būtne Gunita Boka. Es klausījos Gunitas dzejā un man likās, es arī gribētu tā rakstīt,” atminas Jana Egle.
No tā laika Jana Egle sekojusi Gunitas Bokas publikācijām reģionālajos laikrakstos un citos izdevumos.
"Lielākais darbs bija sakārtošana, un mēs diezgan nopietni ar to strādājām. Mēs veidojām tādu dramatisko līniju,” norāda Jana Egle. "Stāsts vairāk bija par attiecību pasauli un par to, pie kā tā noved. Stāsts ir par to, ka sākotnēji liriskais es vēro, kas notiek ap mani, tad liriskais es pamana kādu, kas tam ir tuvs, tad viss nobrūk un nojūk.
Četras nodaļas, trešā nodaļa ir "Dievs ir tukša solītājs", tā ir Gunitas rinda, un pēdējā nodaļa – pakāpšanās uz šīs sajūtas – "Dod, Dieviņi, dod”.”
Var teikt, ka dzejoļus beidzot apkopot grāmatā Gunitu Boku "piespieda” spalvas brāļi un māsas.
Krājums "Pasaule šorīt paklupusi” iznācis ar Grobiņas pašvaldības un arī Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas finansiālu atbalstu.
