Latvijas Radio „Mūžības skarto” lasījumu savā emocionāli ļoti nospriegotajā izteiksmē ierunājis aktieris Eduards Pāvuls. Zinātāji stāsta, ka pat viņam ar savu izcilo meistarību šis darbs nav viegli devies rokā, iespējams, tāpēc līdz pat šim brīdim ir maz aktieru, kas to izvēlas interpretēt. Šobrīd viens no viņiem ir Mārtiņš Vilsons, kurš arī piektdien atklās „Mūžības skarto” nakts lasījumu maratonu Čaka muzejā.
Ideja par šādu pasākumu pieder Čaka biedrības priekšsēdētājam, dzejniekam Edvīnam Raupam, kurš rosinājis Ziemassvētku kauju simtgadi pieminēt, lasot Čaka uzcelto literāro pieminekli strēlniekiem.
Muzeja vadītāja Antra Medne stāsta – nav nejauši, ka pasākums notiks vakarā:
„Tādi nakts lasījumi, kad viss apkārt ir mierīgi, jo muzejs atrodas pašā Rīgas centrā, un pēc astoņiem šeit jau ir klusi un mierīgi, lai mēs varam sadzirdēt arī sevi, viens otru, un visi, kas ienāktu muzejā tanī vakarā, arī kādu mazu gabaliņu palasītu uz priekšu un piedalītos kopējā Čaka „Mūžības skarto” lasījumu maratonā”.
Lasījumu maratons sāksies astoņos vakarā ar literatūrzinātnieka Valda Rūmnieka ieskatu Čaka grāmatas tapšanā, pēc tam starta signālu lasījumam dos aktieris Mārtiņš Vilsons.
„Tad, kad Mārtiņš būs devis starta signālu, tad visi pārējie, kas būs atnākuši, katrs vienu mazu gabaliņu varēs palasīt. Mēs esam paredzējuši apmēram četras stundas līdz pusnaktij, nu skatīsimies, kur tas ceļš mūs aizvedīs un cik tālu. Bet es esmu iecerējusi, ka varētu izlasīt vismaz pirmo daļu, kas iznāca 1937.gadā.” klāsta Medne.
Čaks pats nebija strēlniekos, pirmo reizi viņš tos sastapa, kad atradās Krievijā Pirmā pasaules kara laikā. Daudz dziļāk ar strēlnieku likteņstāstiem viņš iepazinās 30.gadu vidū, kad strādāja periodiskajā izdevumā „Latviešu Strēlnieki”. Sākotnēji, šīs tēmas iedvesmots, viņš rakstīja stāstus, līdz radās ideja par apjomīgāku darbu, un tā 1937.gadā iznāca poēmas „Mūžības skartie” pirmā daļa, divus gadus vēlāk – otrā, bet 1940.gadā poēmas apvienotā versija.
Padomju laikā poēmu iekļāva aizliegtās literatūras sarakstā, un tikai 1988.gadā izdevniecība „Liesma” izdeva "Mūžibas skarto" pilnu tekstu.
Arī šodien poēmu „Mūžības skartie” var vērtēt dažādi - ne tik viennozīmīgi - un atrast tajā pretrunas, taču neapšaubāmi tieši tāpēc tā ļoti spēcīgi atklāj visu ar mūsu strēlnieku tēmu saistīto traģiku, saka Medne:
„”Mūžības skartie” kādreiz literatūras vēsturē ir salīdzināti ar Pumpura „Lāčplēsi” - tāds kā eposs, kā eps. Varbūt tiešām tas arī ir tāds 20.gadsimta eposs, ko Čaks ir uzrakstījis. Nav tā, ka mēs šeit muzejā „Mūžības skartos” lasītu ļoti bieži, tas ir smags darbs, tā nav „Poēma par ormani” vai dzejoļu krājums „Debesu dāvana”. Bet ik pa laikam „Mūžības skartos” noteikti vajag pārlasīt, lai saprastu, kā tā mūsu vēsture ir veidojusies un ka tas, ka mēs varam dzīvot šodien un tagad, tā patiesībā ir ļoti liela laime”.
