Kultūra

Rīgā viesosies pasaulslavenais mūziķis Jērgs Vidmanis

Kultūra

Dokumentālais mūzikls "Atbrīvošanas diena"

Klajā nāk Aspazijas Kopoto Rakstu 1.sējums

Aspazijas jaunie Kopotie raksti - dialogs ar dzejnieces domu pasauli

Dialogs ar Aspazijas domu pasauli mūsu sabiedrībai varētu nākt par labu – ir pārliecināta Aspazijas jauno Kopoto rakstu sastādītāja, profesore Ausma Cimdiņa. Tieši šonedēļ klajā nācis Kopoto rakstu pirmais sējums, bet visus 10 sējumus plānots izdot nākamo sešu gadu laikā. Rakstu veidošana ir fundamentāls, laikietilpīgs, bet arī ļoti nepieciešams darbs, lai aktualizētu mūsu nacionālos dārgumus un atklātu tos mūsdienu kontekstā. Iepriekšējie Aspazijas Kopotie raksti tapuši padomju laikā, 80.gadu vidū.

Aspazijas jauno Kopoto rakstu atvēršana simboliski sākās ar Mirdzas dziesmu no lugas „Vaidelote” kora „DeCoro” sniegumā. Simboliski tādēļ, ka arī Aspazijas Kopotie raksti pirmo reizi to izdošanas vēsturē šoreiz sākas ar viņas dramaturģiju, nevis dzeju, kā tas bijis līdz šim.

Kādēļ iesakņotā tradīcija šoreiz lauzta – skaidro Kopoto rakstu sastādītāja Ausma Cimdiņa: „Aspazijas Kopoto rakstu sastādīšanas vēsture ir diezgan gara. Šiem rakstiem ir kādi pieci varianti, un tie visi sākas ar dzeju, uzsverot Aspazijas kā dzejnieces izcilību, kas ir nepašaubāma. Bet ar dramaturģiju varbūt „nekrāmējās” tieši tāpēc, ka viņa bija ļoti asa sadzīves konfliktu uzrādītāja. No 19.gadsimta 90.gadiem viņas lugas tika izbrāķētas, aizliegtas, bet tad, kad parādījās uz skatuves, ar tām saistījās ļoti asas diskusijas par morāles, laulības, sadzīves jautājumiem. Iespējams, ka tas arī vēlāk bija kā tāds ieraugs, ka varbūt šo aspektu kaut kā nē… nu, Aspazija ir dzejniece, un tad tā viņas dramaturģija tikai tā starp citu… Bet no mūsdienu viedokļa, man šķiet, ka tieši Aspazijas lugās ietvertie dramatiskie konflikti ir mūsdienu cilvēkam aktuāli."

Aspazija patiešām ir pelnījusi mūsdienīgu skatījumu uz viņas daiļradi un personību – ir pārliecināts literatūrzinātnieks Jānis Zālītis. Un sākt rakstus ar viņas dramaturģiju ir pat ļoti likumsakarīgi, jo, pirmkārt, viņa literatūrā sevi pieteica tieši ar dramatiskajiem darbiem un, otrkārt, bija viena no pirmajām sievietēm – dramaturģēm ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas kontekstā, kaut arī, jo īpaši Aspazijas laikā, tā tika uzskatīta par izteikti maskulīnu literāru formu.

Jānis Zālītis: „Neaizmirsīsim to, ka faktiski tikai pēdējie gadu desmiti ir pieskaitāmi tam laikam, kad ir sieviete-dramaturģe. Tad, kad Aspazija ienāk dramaturģijā, sieviete-dramaturģe ir unikāla parādība vispār literatūrā. Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Bet Aspazija vispār ir īpaša sieviete ne tikai literārajā ziņā, bet arī kā personība ar savu izaicinājumu un savu uzdrošināšanos."

Psihoterapeits Viesturs Rudzītis Aspazijas darbus raksturo kā pašpētniecību, kuros faktiski viņa lielā mērā runā par savu un savas dzimtas pieredzi, bet dara to dziļi metaforiskā līmenī, simboliskā valodā , un tas šis darbus paceļ pāri kāda konkrēta laika robežām.

Viesturs Rudzītis: „Lasot viņas darbus vai interesējoties par viņas biogrāfiju, mēs faktiski interesējamies par sevi. Mēs kaut kā atkodējam tādus vēstures fundamentus, uz kuriem mēs stāvam. Bet šajā gadījumā mēs to nedarām caur vēstures publikācijām, bet caur literatūras studijām, kur daudz vispārīgākā, simboliskākā veidā šīs patiesības ienāk. Tāpēc var teikt, ka tas ir mūsdienīgi."

Tikko klajā nākušajā Kopoto rakstu pirmajā sējumā iekļautas Aspazijas agrīnās drāmas „Atriebēja”, „Vaidelote”, „Zaudētās tiesības” un vēl citas. Plānots, ka raksti ietvers kopumā 10 sējumus, kas klajā nāks sešu gadu laikā.

Pirmais sējums nācis klajā, sagaidot Aspazijas 152. dzimšanas dienu, kas viņai apritēs nākamnedēļ, 16.martā, un ko atzīmēs ar virkni pasākumu.

Jau 10.martā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros atklās Aspazijas pirmajam dzejoļu krājumam veltītu izstādi „Sarkanajām puķēm – 120”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti