Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Ar iestudējumu “Nākošpavasar” iepazīstina režisors Toms Treinis un aktieri

Kultūras rondo

Klātiene notiek Starptautiskais Kannu kinofestivāls. Tajā piedalās arī Latvijas filmas

19. gadsimta ceļotājas – sievietes. Grāmatā apkopoti Minnas Freimanes iespaidi

19. gadsimta latvju ceļiniece. Vienkopus lasāmi Minnas Freimanes ceļojumu apraksti

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdota literātes un ceļotājas Minnas Freimanes (1847–?) ceļojumu aprakstu grāmata "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti". Strādājot par mājskolotāju un kambarjumpravu, Freimanei bijusi iespēja redzēt tuvas un tālas zemes. Drosmīgā ceļiniece pieredzēto apkopojusi aizraujošā stāstījumā. Jaunajā grāmatā līdzās 19. gadsimta ceļojumu aprakstiem lasāmi arī mūslaiku komentāri un eseja, kurā aplūkota autores biogrāfija.

Jaunizdotās grāmatas "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti" ievada un komentāru autore literatūrzinātniece Zita Kārkla ar 19. gadsimta literātes dzīves gājumu iepazinusies, veidojot šķirkli datubāzei literatura.lv.

“Minna Freimane ļoti ieinteresēja tieši ar saviem plašajiem ceļojumiem. Par viņu zināms bija ļoti maz. Jāsaka, ka arī šodien tādu pilnīgu viņas biogrāfiju uzzināt mums droši vien nekad nebūs iespējams

– šīs ziņas ir ļoti skopas,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teica Kārkla.  

Ar kolēģu palīdzību literatūrzinātniecei izdevies atrast Minnas Freimanes īsto dzimšanas gadu – izrādās, ka viņa ir nedaudz vecāka, nekā līdz šim bija atzīmēts. Skološanos Freimane visdrīzāk iesākusi Cīravas Dzērves skolā. Kārkla piebilst, ka tolaik meitenes šai skolā tika uzņemtas ar konkrētu mērķi, proti, pēc izglītības iegūšanas viņas būs savu bērnu mājskolotājas. Bieži vien izglītotās meitenes tālāk devušās uz Krieviju un tur strādājušas par mājskolotājām. Darbavietas bijis salīdzinoši viegli iegūt, pateicoties vācu valodas zināšanām. 

Augstākminēto karjeras ceļu izdzīvojusi arī Minna Freimane – viņa devās uz Kaukāzu un krievu pulkveža ģimenē strādāja par mājskolotāju. Zita Kārkla stāsta, ka reiz Freimanei nācies sava darbadevēja kundzi pavadīt uz karavīru apmetni: “Tieši šai laikā, 1877. gada aprīlī, kad viņa uzturas karavīru apmetnē, tiek pasludināts krievu-turku karš. Tas ir pietiekami nozīmīgs notikums, lai viņa par to uzrakstītu “Baltijas Vēstnesim” un lai viņas rakstīto publicētu. Un tad seko arī virkne citu ceļojumu aprakstu “Iz Kaukāzijas”.” 

Minna Freimane strādājusi arī par Cīravas baroneses kambarjumpravu.

Būšana baroneses ceļojumu pavadošajā sastāvā sniedza iespēju ne tikai ieraudzīt Rietumeiropu, bet pat Āfrikas ziemeļaustrumu zemi – Ēģipti. 

Freimanes ceļojumu aprakstos neiztrūkstošs ir piedzīvojuma moments. Turpina Kārkla: “Viņai svarīgi pozicionēties kā ļoti drosmīgai sievietei. [Aprakstos] viņa iekļauj arī savu došanos tuksnesī. Viņa jāj uz kamieļa pašā karavānas priekšgalā. Ceļabiedri viņu sauc par latvju ceļinieci. [..] Tamlīdzīgi momenti arī piramīdās.” 

Freimane lielu vērību piegriezusi tam, lai ceļojumu apraksti būtu saistoši lasītājiem.

Literatūrzinātniece atzīmē, ka tam par apliecinājumu kalpo arī vēstuļu korespondence ar Frici Brīvzemnieku, kuru Freimane dēvējusi par labu tautu raksturu pazinēju un kuram lūgusi profesionālu padomu. 

Grāmatas "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti" māksliniece ir Vivianna Maria Stanislavska. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt