Dienas ziņas

Krievijā notiesā Kremļa kritiķi Kara-Murzu

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Varakļānos atvērta grāmata "Cilvēks običnij"

Varakļānos nosvinēti grāmatas «Cilvēks običnij» atvēršanas svētki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Dzīvespriecīgas, nedaudz vieglprātīgas un aizraujošas piezīmes par personīgo dzīvi, gan arī valdošo varu maiņu pagājušajā gadsimta 30.–60. gados vairākās atmiņu burtnīcās fiksēja kāds Varakļānu iedzīvotājs. Nesen jaunu zinātnieku komanda piezīmes izdeva grāmatā, un nupat aizvadīta tās atvēršana. Lasītāju vidū gan ir karstas diskusijas par grāmatas nosaukuma "Cilvēks običnij" un valodas stila izvēli, taču autori uzsver, ka tas ir bijis ar nodomu aktualizēt arī šī brīža ģeopolitisko situāciju.

Tā ir unikāla sava laika liecība – uzsver vēsturnieks Kaspars Strods un viņa domubiedri, kas ir grāmatas "Cilvēks običnij" autori. Tajā apkopotas sešas piezīmju burtnīcas, kuras ar ieceri kādreiz parādīt plašākai sabiedrībai, tuvojoties sava mūža nogalei – 90. gadu vidū – uzrakstīja atklāts un vienkāršs Varakļānu iedzīvotājs.

"Varakļānos viņš ir pazīstams ar to, ka 1950. gada novembrī kopā ar domubiedriem pie Svētā Viktora kapelas uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Tas viņam beidzas ar kara tribunālu un ar izsūtījumu. Viņš piedalījās arī Pļaviņu hidroelektrostacijas celtniecībā," stāsta Kaspars Strods.

Lai arī vietējie iedzīvotāji šo personību zina un atpazīst, cienot un sargājot viņa ģimeni, kā arī pieredzi, grāmatā identitāte šifrēta ar iniciāļiem J.S.. Piezīmēs autors stāsta par atmiņām un piedzīvojumiem savā ikdienā, gan 20. gadsimta. 30.–60. gados pastāvošajās politiskajās varās, atklātas arī padomju cilvēka intīmās attiecības, gan sīkstums izdzīvot jebkuros apstākļos.

"Viņš ir neatkarīgās Latvijas bērns, dzimis 1935. gadā, viņš arī, protams, pievēršas gan padomju okupācijas sākumam, gan nacistiskās Vācijas periodam Varakļānos, par ko mums īstenībā ziņu ir ļoti maz. Bet tas centrālais tiešām ir tie padomju gadi," skaidro Kaspars Strods.

Par šādu atmiņu piezīmju eksistenci biedrību "Hronologeja" informēja varakļāniete Genovefa Melne, kas tās bija atdevusi muzejam. Tā kā grāmatas atvēršanas svētki notika dažus mēnešus pēc tās izdošanas, saņemtas arī pirmās atsauksmes.

Genovefa Melne stāsta: "Man sāka zvanīt: "Tu esi iesaistīta tās grāmatas izdošanā, un ko tu tādu esi atdevusi Kasparam? Tā nav lasāma, un tā nav gramatiska, un tā nav latviska!" Bet es teicu: "Bet tā ir vēsturiska"."

"Totalitārā padomju sistēma jau arī mēģināja cilvēku novienādot un padarīt tādu kā visi citi, un mēs arī ļoti labi zinām, ka krievu valoda bija dominējošā tajā laikā, tad mums likās, ka ir ļoti svarīgi arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā to akcentēt tieši caur grāmatas nosaukumu. Ja grāmata izraisa rezonansi sabiedrībā, tad mūsu kā grāmatas veidotāju uzdevums ir pabeigts," uzsver grāmatas "Cilvēks običnij" literārā redaktore Ligija Purinaša.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti