Divi literāti, kuri darbojušies atšķirīgo laika posmos, bet tomēr to dzīves bijušas cieši saistītas. Raiņa un Ojāra Vācieša vienojošās iezīmes no sestdienas varēs izprast izstādē "Viens". "Ilgi domājot, izvēlējāmies Ojāra Vācieša dzejoļa virsrakstu "Viens". Katrs viens viņi ir savā dzejā un arī šajā izstādē, bet viņiem ir tik daudz kopēja," skaidro Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse.
"Ja Rainim būtu izdevies nodzīvot kaut vai 100 no paša iecerētajiem trīssimt gadiem, tad viņiem ar Ojāru Vācieti droši vien būtu iznācis tikties. Taču Rainis nomira 1929. gadā, bet Ojārs Vācietis piedzima 1933. gadā. Viņi bija lieli dzejnieki un sarežģītas personības, kuru spēkos bija ietekmēt gan literatūru, gan laiku," stāsta Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste Solvita Lapiņa.
Raiņa un Aspazijas muzejā izvietots gan Raiņa saņemtais Triju Zvaigžņu ordenis, padomju varas piešķirtā atzinība kā tautas rakstniekam, gan pratināšanas dokumentu fragmenti. Tāpat arī izvietota instalācija, kas vēsta par to, kā Aspazija ar ēdiena grozu slepeni cietumā ienesusi Rainim "Faustu", ko viņš tulkojis un caur šo grozu nodevis Aspazijai.
Par Ojāru Vācieti stāsta neatļautās literatūras slēpšana padomju laikā, 1976. gadā piešķirtais apbalvojums un viens no Vācieša lielākajiem izaicinājumiem – "Meistara un Margaritas" tulkojums.
Vienojoša iezīme abās izstādēs ir telpa, kurā Jēkaba Nīmaņa mūzika papildina abu autoru dzejas lasījumus.
Izstādi abos muzejos atklās sestdien, 7. oktobrī, tā būs apskatāma līdz pat nākamā gada pavasarim.
