Lai arī cik atšķirīgas ir šīs grāmatas, var teikt, ka tās vieno ļoti dziļa ielūkošanās tajā, kas notiek iekšpusē vai interjerā, tikai monogrāfijā tā ir ēku iekšpuse, bet romānā – cilvēka iekšējā pasaule, kas tieši tāpat kā senie interjeri ir pilna ar noslēpumiem, pārsteigumiem un mīklām.
Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros: 16. gadsimts – 18. gadsimta trešais ceturksnis
Mākslas zinātņu doktores Vijas Strupules monogrāfijas atvēršanas svētki aizvadītās nedēļas nogalē notika Mencendorfa namā, un tā ir ļoti zīmīga vieta, jo tur uz sienām un griestiem uzskatāmi var redzēt senos gleznojumus ar dažādiem sižetiem un tēliem. Savā ziņā tieši kāda ekskursija uz šo namu pagājušā gadsimta 80. gados, kad Vija Strupule vēl bija studente, viņā arī tā pa īstam iededza interesi par senajiem interjeriem.
Tikko klajā nākusī grāmata atspoguļo vairāku gadu desmitu darbu un ir ļoti būtiska liecība par rīdzinieku dzīvi iepriekšējos gadsimtos.
Līdz 80. gadiem senie gleznojumi bija visai maz pētīti, un bija radies iespaids, ka to nemaz Rīgā nav bijis īpaši daudz. Taču tieši pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi rāda daudz savādāku ainu un atklāj daudzus interesantus paraugus, kas arī apskatīti grāmatā.
Tajā var uzzināt gan par gleznojumiem, kas zuduši, gan par tādiem, kas joprojām redzami vai arī redzami daļēji. Kur tad tos var ieraudzīt? Tos var ieraudzīt gan sakrālajās būvēs, gan sabiedriskajās ēkās, gan arī dzīvojamos namos. Tie ir gleznojumi uz sienām, griestiem, kāpnēm un citām konstrukcijām. Tie ļoti labi atspoguļo sava laika modes tendences. Interesanti piemēri – kā liecina arī fotoattēli – atrodami virknē Vecrīgas adrešu – Skārņu, Smilšu, Mārstaļu, Miesnieku, Aldaru un citu ielu namos. Sižetiski populāras ir mitoloģijas, vēstures un jo īpaši Bībeles sižetu tēmas, no motīviem ļoti populārs ir akantu motīvs.
Šie gleznojumi bieži vien nebija tikai dekors, bet tie bija daudz plašāka funkcija, piemēram, Bībeles sižeti atgādināja par kristīgās morāles normām, savukārt kādi citi motīvi īpaši izcēla īpašnieka sabiedrisko un finansiālo stāvokli.
Vijas Strupules monogrāfija tikko nākusi klajā, bet atvēršanas svētkos viņas kolēģi jau mudināja uz jauniem lieliem darbiem, jo esot taču vēl ļoti daudz citu pilsētu, arī Latvijas muižu, kas vēl nav iemūžinātas zinātnē un ko tieši Vijai Strupulei būtu pa spēkam paveikt.
Es vedīšu tevi mājās
Daiļliteratūras laukā savukārt ar jaunāko veikumu sevi tikko pieteikusi Ramona Indriksone, klajā nācis viņas otrais romāns "Es vedīšu tevi mājās".
Tas ir mūsdienu stāsts, kura galvenie varoņi ir datorists Zemgus un influencere Adriana, kas gan šo nodarbošanos pēc vīra mīklainās nāves ir pametusi. Viņiem abiem ir sarežģīta dzīves bagāža, un viņi satiekas brīdī, kad abus nodarbina jautājums, ko un kā izmainīt savā dzīvē, lai tā nekļūst par nepanesamu slogu.
Romānā ienāk daudzas mūsdienu cilvēku dzīves skaudrās reālijas – cilvēku šķiršanās, aiz kurām paliek nelaimīgi bērni, cīņa ar depresiju un pašnāvības domām, kas piemeklē Adrianu, bet tas ir arī savā ziņā detektīvs, jo Zemgus rokās nonāk Adrianas mīklaini bojā gājušā vīra datora atmiņas karte, kas glabā rūpīgi slēptus noslēpumus un pārsteigumus.
Ramona Indriksone raksta jau sen, bet pirmā grāmata viņai iznāca pirms četriem gadiem, un tas bija stāstu krājums "Pāris metru zem ūdens", par kuru rakstniece Ieva Melgalve toreiz teica:
"Ar šo grāmatu latviešu literatūrā ienāk drosmīga autore, kurai piemīt spēja arī ļoti bēdīgus stāstus izstāstīt silti, iejūtīgi un ar cerību."
Savā ziņā to var attiecināt arī uz viņas jauno romānu, kura esenci savukārt ļoti labi formulējusi Inga Grencberga, sakot, ka šī grāmata atklāj mīlestību visā tās spektrā. Tā ir gan mīlestība, kas piepilda, liek ilgoties un kvēlo kaislībā, gan mīlestība, kas sāpina, nodod, noārda līdz pamatiem un atkal atjauno dzīvei.
