VNĪ nenovēršot drošības pārkāpumus, Stūra mājas ekspozīcijai draud slēgšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ja Tetera nama jeb Stūra mājas apsaimniekotājs "Valsts nekustamie īpašumi" nenovērsīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētos drošības pārkāpumus, Stūra mājai no 2024. gada 7. maija draud ekspluatācijas tiesību pārtraukšana. Tas nozīmētu arī to, ka darbs būtu jābeidz Okupācijas muzeja struktūrvienībai, kurai nomas tiesības vēsturiskajā namā ir līdz 2050. gadam. Tikmēr VNĪ norāda, ka ēkas attīstībai nepieciešams skaidrs nozares lēmums.

Okupācijas muzeja vadītāja Solvita Vība skaidroja – muzejs ir bažīgs, jo ir ēkas daļas nomnieks un ir nepieciešama apsaimniekotāju "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) iesaistīšanās pārkāpumu novēršanā.

Solvita Vība par Stūra mājas ekspozīciju
00:00 / 00:31
Lejuplādēt

"Tieši Latvijas Okupācijas muzeja biedrības nomāto telpu sakārtošanai ir nepieciešami gandrīz 700 000 eiro. Galvenais būtu sākt pie šī plāna strādāt un tad plānot gan līdzekļus, gan arī darbus, jo šis jautājums ir jau no 2020. gada, un līdz 2024. gadam būtu jābūt risinājumam, kādā veidā mēs varētu parūpēties par šīs vēsturiski nozīmīgās ēkas saglabāšanu," norādīja Vība.

Okupācijas muzeja vadītāja Solvita Vība skaidroja, ka Stūra mājas ekspozīcija ir ļoti pieprasīta – šogad to apmeklējuši jau teju 30 000 cilvēku.

VNĪ nenovēršot drošības pārkāpumus, Stūra mājas ekspozīcijai draud slēgšana
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

VNĪ: Tetera nama attīstībai nepieciešams skaidrs nozares lēmums

Lai rastu risinājumu ēkas turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums, paziņojumā medijiem norādīja VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.

Kā skaidroja VNĪ, ir saņemti vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumi, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs, kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. VNĪ norādīja, ka tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN). Vienlaikus no BVKB tehniskā atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar uzsākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Neatliekami darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības) nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko VNĪ informējusi muzeju un Kultūras ministriju.

VNĪ arī informēja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 2022. gada aprīlī veicis pārbaudi, tajā konstatēti ēkas tehniskā stāvokļa dēļ pastāvoši potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē. Pamatojoties uz VUGD atzinumu, ugunsdrošības prasību izpildei ēkā nepieciešams pilnā apjomā nodrošināt automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās.

VNĪ skaidroja, ka patlaban gandrīz 92% vēsturiskās ēkas platību ir neizmantotas. Nelielu – 690 m2 ēkas daļu aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto LOMB, bet pārējā 8500 m2 plašās ēkas daļa ilgstoši stāv tukša. VNĪ iepriekš ir vērtējusi un piedāvājusi vairākus īpašuma attīstības scenārijus. Kopš 2003. gada VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Sarunas ar iestādēm nenesa rezultātu – ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne pašvaldība iepriekš nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu. Šogad VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.

"VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai ir pienākums rūpēties par tās pārvaldībā esošajām ēkām un kultūras pieminekļiem, tai skaitā Tetera namu. Taču ieguldīt ievērojamus kapitālsabiedrības un valsts līdzekļus ēkas atjaunošanā, kurai nav skaidrs tās saturiskais piepildījums un nākotnes attīstības iespējas neatbildīs atbildīgai līdzekļu izmantošanai. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska ietekme uz valsts attīstību, iedzīvotāju nodarbinātību un valsts budžeta ieņēmumiem, tādēļ jo īpaši svarīgi ir nodrošināt valsts ieguldītā kapitāla efektīvu izmantošanu, kapitāla atdeves rādītājus un vērtības pieaugumu, kas atbilst arī OECD principiem. Šobrīd ir svarīgi iespējami ātrāk pieņemt lēmumu par ēkas saturu, nākotnes iespējām un finansējuma piesaisti, lai tā atkal varētu pilnvērtīgi vērt durvis sabiedrībai," norādīja Renārs Griškevičs.

VNĪ norādīja, ka īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014. gada ir bijuši vairāk nekā 550 tūkstoši eiro apmērā. 2021. gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 69,6 tūkstošus eiro, savukārt 2022. gada astoņos mēnešos – 35,1 tūkstoti eiro.

KONTEKSTS:

Mūra ēka Rīgā, Brīvības ielā 61, kas pazīstama gan kā Stūra māja, gan Tetera nams, ir valstiskas nozīmes īpašums, tomēr valsts funkciju nodrošināšanai tas nav nepieciešams. Tāpēc VNĪ 2019. gadā rīkoja vairākas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Taču tas neizdevās.

Tāpēc, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, VNĪ lēma ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam un iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā. Sākotnēji šādas izsoles sākuma cena bija 4 247 000 eiro.

2020. gada novembrī Nacionālā apvienība publiski informēja par priekšlikumu apturēt Stūra mājas izsoli un visai ēkai piešķirt īpašu statusu. Pēc šāda aicinājuma valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apturējusi tās pārvaldībā esošās Stūra mājas izsoli līdz nozares lēmumam par tālāko rīcību. 30. novembrī par lēmumu pārtraukt izsoli panākta vienošanās arī valdību veidojošo partiju koalīcijā.

Kultūras pieminekļu uzskaites komisija 2020. gada 17. decembrī Stūra mājai piešķīra vēsturiska notikuma vietas pieminekļa statusu.

2021. gada februārī pēc Būvniecības valsts kontroles birojs atzinuma pārtraukta Stūra mājas pagalma ekspluatācija.

2021. gada novembrī VNĪ paziņoja, ka nama tehniskās apsekošanas atzinumā Stūra mājai rekomendēta kapitāla pārbūve, bez kuras nav iespējams uzsākt īpašuma ekspluatāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti