Viltus Svētais Stefans. Ludzā restaurators un priesteris risina koka skulptūru izcelsmes mīklu

Koka skulptūra no vecās, savulaik nodegušās Ludzas baznīcas izgaismojusi pamatīgu mākslas, reliģijas un vēstures mīklu. Jau pirmsrestaurācijas izpētē konstatēts – skulptūrā attēlotais pilnīgi noteikti nav tas svētais, par ko Ludzā tas gadu desmitiem uzskatīts. Ja greznā figūra nav Svētā Stefana tēls, tad kas tas ir un ko tas vēsta par Ludzas vēsturi?

Viltus Svētais Stefans. Ludzā restaurators un priesteris risina koka skulptūru izcelsmes mīklu
00:00 / 04:18
Lejuplādēt

Bez trīs pirkstiem, nolupušu krāsu un plaisām. No liepas koka 18. gadsimtā veidotā skulptūra nu jau pusgadu atrodas Rīgā, restauratora Aigara Pilenieka darbnīcā. Viņš atzīst – pie zilo acu skatiena nācies pierast. Skulptūra, uz kuru veroties droši vien veltītas simtiem lūgšanu, neskatoties pat uz laika zoba radītajiem trūkumiem, rada pietāti.

Restaurators Aigars Pilenieks stāsta: "Pats galvenais jautājums šai skulptūrai bija, vai tas ir tas, kā tas tika saukts gadu desmitiem un varbūt pat simtiem. Tad mēs sagatavojām izpēti, pasniedzām to nozares speciālistiem un atbildējām uz šo jautājumu. Ja līdz šim tas tika saukts par Svēto Stefanu, tad mēs apgāzām šo apgalvojumu."

Ar "mēs" restaurators domā sevi un Ludzas priesteri, draudzes prāvestu Rodionu Doļu. Viņš šobrīd atrodas Romā un nesen saņēmis grāmatu no Polijas ar pāvesta vizitācijas aprakstiem no 1761. gada. Tajos minēta arī Ludzas baznīca un gūts apstiprinājums, ka skulptūras pie altāra bija jau tad, taču sīkākas informācijas par tām nav. Pētniecība turpinās, skaidro Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes prāvests Rodions Doļa:

"Ļoti dziļi pētot vēsturi, mēs varam uzzināt, kas tie ir bijuši par svētajiem. Un līdz ar to saprast, ko godināja mūsu senči, uz ko viņi tiecās."

Restaurators atzīst, ka versijas, kas patiesībā ir skulptūrā attēlotais, viņam jau ir, taču kamēr tās nav pierādītas, viņš nevēlas tās publiski nosaukt. Tas, kas patiešām ir skaidrs, – skulptūra bijusi ārkārtīgi grezna, sākotnējais krāsojums bijis sudrabots.

"Mēs veicām krāsu zondāžas izpētes, rentgenstara apstarojumu, lai noskaidrotu, kāda ir koka uzbūve, iespējams, arī šo sudrabojuma apmēru. Protams, tas viss ir pakārtots, lai noskaidrotu šo krāsojumu. Un tas viss ietekmēs restaurācijas ilgumu," atklāj Pilenieks.

To šobrīd grūti prognozēt, arī finansējums vēl tiek meklēts. Turklāt šī ir tikai pirmā skulptūra, kopumā Ludzas katoļu baznīcā atrodas piecas. Zīmīgi, ka baltā, plašā baznīca kalna galā pie pilsdrupām patiesībā ir vien 27 gadus jauna un skulptūras ir tie interjera priekšmeti, kas atgādina par veco, 18. gadsimtā celto koka baznīcu, ko iznīcināja viens no postošākajiem 20. gadsimta ugunsgrēkiem Latvijā. Par traģiskajiem notikumiem stāsta Ludzas Novadpētniecības muzeja darbinieks, gids Valērijs Dzevaltovskis: "Zaglis iznes mantu, bet ugunsgrēks pēc sevis neatstāj neko. Bija nodarīti milzīgi nodarījumi tām lietam, kas atradās vecajā baznīcā. Un arī pilsētas mērogā – ļoti daudz mantu, ļoti daudz māju."

Lai gan baznīca nodega pilnībā, neskarts palika zvanu tornis un Karnicku kapliča. Tas, ka baznīcas teritorijā atradās privāta poļu dzimtas kapliča, nav tipiski. Un tieši Karnicku dzimtu piesauc arī Aigars Pilenieks, stāstot par iespējamajiem skulptūru pasūtītājiem. Vēl variants ir jezuīti, kas arī Ludzas vēsturei nav tipiski. Vēstures noslēpumi aizrauj, atzīst priesteris Rodions Doļa:

"Mēs tā bieži domājam, ka mūsu senči redzēja tikai grūtu dzīvi. Bija poļu laiki, krievu laiki, visu laiku tikai apspiešana. Tas arī ir ierakstīts mūsu vēsturē, bet šo skulptūru skaistuma atsegšana var parādīt, ka mūsu senči redzēja kaut ko ļoti skaistu."

Priesteris atklāj, ka tad, kad pētniecība būs beigusies un pati koka skulptūra būs restaurēta, tā nonāks Ludzas baznīcā un tiks novietota blakus altārim.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt