Pirms diskusijas ievadvārdus teica Dānijas kultūras institūta direktors Simons Holmbergs un Vācijas vēstniece Andrea Viktorīna.
Diskusiju vadīja politologs un filozofs Gints Grūbe, piedalījās politikas zinātnieks un publicists Ivars Ījabs un vēsturnieks, starptautisko norišu pārzinātājs Atis Lejiņš.
Jau vēstīts, ka 5. novembrī par godu 25. Berlīnes mūra krišanas gadadienai, Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) Latvijā sadarbībā ar CPH:DOX un Dānijas kultūras institūtu piedāvāja filmas “1989” bezmaksas seansu, kas notika vienlaicīgi 59 kinozālēs visā Eiropā.
Oskara balvai nominētā dāņu režisora Andersa Ostergarda (Anders Østergaard) un ungārietes Eržēbetas Rādžes (Erzsébet Rácz) dokumentālās filma “1989” piedāvā ieskatu augsta riska politiskajā spēlē, kas noveda pie dzelzs priekškara un attiecīgi – Berlīnes mūra – krišanas un ataino arī traģiskos cilvēku upurus, kas maksāja par politiskajiem lēmumiem.
Vēstures inscenējums “1989” stāsta par jauno tehnokrātu Miklošu Nēmetu (Miklós Németh), kas kļūst par Ungārijas jauno premjerministru ar uzdevumu izglābt valsts sagruvušo ekonomiku. Lai glābtu budžetu viņš nolemj nojaukt pārlieku dārgo robežas kontroles iekārtu. Jauns pāris no Austrumvācijas, dzirdot baumas par to, ka atvērusies Ungārijas robeža ar Austriju, pieņem lēmumu bēgt uz Rietumiem. Taču Nēmeta lēmums nepatīk daudziem ietekmīgiem valstsvīriem un komunisma reakcionāru vidū gan Ungārijā, gan citās sociālistiskā bloka valstīs. Jauno cilvēku pāris neko daudz nezina par politiķu spēlēm, taču kļūst par to upuriem, kad jaunais vācietis tiek nošauts uz robežas. Tomēr izrādās - šī viena cilvēka nāve nospēlē lielu lomu tālākajā notikumu attīstībā, kas ietekmēja visu pasauli.
