“Es tikai varu izteikt savu apbrīnu par to, kāpēc pasaule vairāk nekā 20 gadus ir auklējusies ar vienu huligānu, kurš reizi pēc reizes dara lietas, kas nav akceptējamas normālā sabiedrībā,” sajūtās par aktuālo situāciju Ukrainā dalījās kinorežisors Armands Zvirbulis. “Tas atgādina tādu situāciju mazajās klasītēs skolā ar puisīšiem, kas kaujas ar citiem vai rausta meitenes aiz bizēm. Un kamēr viņi riktīgi nedabū pa purnu, tikmēr viņus nekas neapstādina.”
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Zvirbulis norādīja: “Ko mēs varam izdarīt? Mēs, pirmkārt, varam viennozīmīgi paust savu attieksmi pret lietām, varam konsultēties par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Te, protams, ir jāsaprot, kas konkrēti ir vajadzīgs. Arī šajā lietā [nevajadzētu] radīt haosu. Šobrīd ir vajadzīgi skaidri signāli pirmkārt jau no valsts vadītājiem, kas būtu jādara. Es domāju, ka tauta tam konsolidētos. Es nedomāju, ka šejienes sabiedrība ir vēl kaut kā jāpārliecina, ka tas, kas notiek Ukrainā, ir nepareizi, noziedzīgi. Es domāju, mēs visi to zinām. Tas, kā trūkst, ir konkrētas, pragmatiskas rīcības – kas būtu jādara? Tas ir tas, kas arī kultūras cilvēkiem mazliet jāpasaka priekšā – kurā virzienā savu enerģiju veltīt.”
Režisors arī atzina, ka cer uz kultūras nozares pārstāvjiem Krievijā:
“Šī problēma ar Kremļa saimniekiem ir jāsāk risināt pašā Krievijā.
Ja tur nesāksies procesi, ja tur inteliģence un kultūras cilvēki nespēs uzrunāt savu tautu, piespiest viņus domāt par to, kā dzīvot labāk un ka agresija nav vienīgais veids, kā uz kāda cita rēķina iegūt kādus merkantilus labumus, tad es baidos, ka problēmas mums būs ļoti ilgi. Un viņas būs neatrisināmas.”
Tikmēr tēlnieks Gļebs Panteļejevs uzsvēra, ka gaida, kāda būs pasaules reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā: “Tas, kas notika, tas notika. Tas bija gaidīts. To neviens neapšaubīs. Mani interesē, kas notiks citur, ar ārējo pasauli, kā viņa noreaģēs.
Vai mēs to "norīsim" tāpat kā Krimu, vai tomēr kaut ko izdarīs?
Tas ir tas, kas mani visvairāk interesē – kā mēs varam palīdzēt ukraiņiem. Un vēl viena lieta – tagad atkal pasaule sadalās divās grupās. [Dzīvojam pēc principa]: “Ja kāds man saka, ka viņš atbalsta [to, kam es nepiekrītu], es viņu automātiski izsvītroju ne tikai no telefona, bet vispār no savas atmiņas.” Notiek sabiedrības polarizācija un šķelšanās. Ko es mums novēlu?
Es novēlu būt modriem, gudriem un visiem spēkiem – morāli, garīgi, materiāli – palīdzēt ukraiņiem.
Komponists Jānis Lūsēns aicināja nešķelties un saglabāt cilvēcību: “Situācija ir tāda, kāda viņa ir. Diemžēl laikam pārāk ilgi esam vērojoši to, kas notiek aiz mūsu robežām. Tā tolerance un cerība nav piepildījusies. Es aicinu sabiedrību nešķelties, atcerēties, ka katram no tiem karavīriem ir tēvs, māte un ģimene.
Nav skaidrs, kādā veidā tiksim ārā no šīs situācijas, bet ir jācenšas saglabāt cilvēcība un skaidrs skats uz lietām.”
Novērojumos par situāciju dalījās arī aktieris Vilis Daudziņš”: “Pirms dienas vai divām es skatījos Drošības padomes sēdi, kurā Putins jautāja sev svarīgajiem cilvēkiem, ko tad viņam iesākt – karot vai nekarot? Pareizāk sakot, “akceptēt neatkarību” tām divām teritorijām vai ne. Toreiz likās, ka Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins nav labi iemācījies tekstu – stostās un tā tālāk. Bet tagad kļūst skaidrs, ka šis nabaga cilvēks varbūt vienīgais saprata, kas tagad notiks. Un visa tā viņa nespēšana atbildēt Putinam liecina par to, ka tas viss jau sen bija zināms. Un tas arī liecina par to, ar kādu psiholoģisko tipu, ar kādu cilvēku mums ir darīšana. Es tiešām visiem no sirds ieteiktu vēlreiz noskatīties šo Drošības padomes sēdi un paskatīties un Sergeja Nariškina reakciju.
Tad kļūst skaidrs, ka mums ir darīšana ar cilvēku, kas ies līdz galam. Un tas ir ļoti, ļoti nopietni.”
Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese aicināja uz konkrētu rīcību kultūras nozarē: “Gribētu aicināt mūsu valsts institūcijas un arī pašvaldības, kuras rūpējas par atbalstu kultūras procesiem, pievērst daudz lielāku uzmanību un izvērtēt, vai to projektu, kuru atbalsts galvenokārt nāk no Krievijas, veidotāju, atbalstītāju un finansētāju vidū nav pārstāvji, kas ir ASV un Eiropas Savienības noteiktajos sankciju sarakstos. Un izvērtēt, vai pašreiz šāds atbalsts ir iespējams, pievērst vairāk uzmanības, kam tiek virzīts mūsu publiskā finansējuma atbalsts.
Tas ir neliels solis, kā mēs varam vērsties pret Putina ideoloģijas atbalstītājiem.”
Diriģents Sigvards Kļava atzina, ka viņam trūkst vārdu, lai runātu par notiekošo: “Vienkārši trūkst vārdu. Ir dzīvē tādi brīži, kad atliek vienīgi lūgties un raudāt, jo tev nav atbildes, kā stāvēt pretī kaut kādai nesaprotamai, bezjēdzīgai varai, kas iespaido ne tikai tevi pašu, bet visus līdzcilvēkus mums apkārt. Es ļoti ceru, ka šis ārkārtējais notikums mūs stiprinās.
Neko vairāk nevaru iedomāties, kā tikai lūgties par mieru. Visplašākajā nozīmē.”
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Putins vēl pirmdien pavēstīja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
