Ķirmju iznīcināšana ir viens no pirmapstrādes veidiem, ar ko sākas vēsturisko priekšmetu ceļš līdz muzeja ekspozīciju zālei. Tukumnieki jau piecpadsmit gadus paši atjauno eksponātus visiem septiņiem novada muzejiem, bet līdz šim nācies iztikt bez šādas telpas.
"Pirmapstrādes telpa - tāda nekad nav bijusi. Parasti lielajiem priekšmetiem pirmapstrāde tika veikta laukā. Ja lietus vai sniegs, tad būvējām nojumi jeb ielīdām kādā stūrīti, un aukstumā tas vienkārši nav izdarāms," atzina restaurators Ainārs Krūziņš.
Jaunajā restaurācijas darbnīcā atsevišķa, no putekļiem norobežota telpa ir arī dokumentu sakārtošanai un koka un metāla priekšmetu atjaunošanai. Vienlaikus tiek strādāts ar vairākiem priekšmetiem, kuru stāvoklis var būt ļoti atšķirīgs.
"Arī tādā stāvoklī, kad ķirmji priekšmetu ir tā sabojājuši, ka viņš jāņem rokās ļoti uzmanīgi, lai neizjūk, un arī tādā stāvoklī, kad pietiek vienu spraislīti uztaisīt," piebilda Krūziņš.
Līdz šim restaurācijas darbnīca atradās Durbes pils kalpu mājā, bet pagājušajā gadā, veicot tehnisko ekspertīzi, tika konstatēts, ka tajā atrasties ir bīstami. Tad arī tika pieņemts lēmums pielāgot telpas pils klētī, jo bez restaurācijas darbnīcas papildināt ekspozīcijas vai izveidot jaunas izstādes ir praktiski neiespējami.
"Mūsu muzeju krājumā ir vairāk nekā 90 000 priekšmetu, un, ja vidēji parēķinām pašu minimālāko, kas būtu konservācija, kur uz vienu priekšmetu vajadzīga viena diena, tad kopā rēķinot tie ir gadi, gadi, gadi," sacīja Tukuma muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Kleinhofa.
Muzejnieku lielākais sapnis gan ir vāgūža atjaunošana, kurā vieta paredzēta daudz plašākai restaurācijas darbnīcai, kas varētu kļūt par Kurzemes restaurācijas centru.
