Ar pasaulslavenās laikmetīgās mūzikas apvienības “Bang on a Can All-Stars” no Ņujorkas uzstāšanos sestdien Liepājā tiks svinēta koncertzāles ”Lielais dzintars” trīs gadu jubileja.
Trīs gadu laikā koncertzālē pieaudzis apmeklētāju skaits un arvien vairāk izdodas nopelnīt ēkas uzturēšanai pašiem, piedāvājot telpas konferenču un citu pasākumu norisei. Tajā pašā laikā izaicinājumu un uzdevumu nākamajiem gadiem netrūkst, ne tikai apsaimniekojot ēku, bet arī spilgtāk iezīmējot Liepāju pasaules mūzikas notikumu kartē.
Ar pasaulslavenās laikmetīgās mūzikas apvienības “Bang on a Can All-Stars” no Ņujorkas uzstāšanos sestdien Liepājā tiks svinēta koncertzāles ”Lielais dzintars” trīs gadu jubileja.
Trīs gadu laikā koncertzālē pieaudzis apmeklētāju skaits un arvien vairāk izdodas nopelnīt ēkas uzturēšanai pašiem, piedāvājot telpas konferenču un citu pasākumu norisei. Tajā pašā laikā izaicinājumu un uzdevumu nākamajiem gadiem netrūkst, ne tikai apsaimniekojot ēku, bet arī spilgtāk iezīmējot Liepāju pasaules mūzikas notikumu kartē.
Ar pasaulslavenās laikmetīgās mūzikas apvienības “Bang on a Can All-Stars” no Ņujorkas uzstāšanos sestdien Liepājā tiks svinēta koncertzāles ”Lielais dzintars” trīs gadu jubileja.
Trīs gadu laikā koncertzālē pieaudzis apmeklētāju skaits un arvien vairāk izdodas nopelnīt ēkas uzturēšanai pašiem, piedāvājot telpas konferenču un citu pasākumu norisei. Tajā pašā laikā izaicinājumu un uzdevumu nākamajiem gadiem netrūkst, ne tikai apsaimniekojot ēku, bet arī spilgtāk iezīmējot Liepāju pasaules mūzikas notikumu kartē.
Tikko notikušais Liepājas mākslas forums ir viens no mūzikas un mākslas notikumiem, kas spēja piesaistīt starptautisku uzmanību norisēm Liepājas koncertzālē, mūziķu apvienības no Ņujorkas ierašanās uz koncertzāles jubilejas koncertu tam ir vēl viens apliecinājums, par to pārliecību pauž arī koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
“Oktobris ļāva mums atskatīties uz trīs gadu laikā paveikto. Koncertzāles rezidents Liepājas simfoniskais orķestris atgriezies no koncerttūres Indijā, mums bija nacionāla mēroga Pētera Vaska pirmatskaņojums, atbraucis Andris Nelsons, un šobrīd viena no slavenākajām laikmetīgās mūzikas apvienībām koncertē Liepājā. Pirms trīs gadiem mēs par to nevarējām sapņot, bet šobrīd esam sasnieguši to līmenis, ka skanam pasaulē. Uz jubilejas koncertu pie mums atbrauks vairāki starptautiski partneri, jo viņi grib apskatīt zāli,” uzsver Timurs Tomsons.
Vienlaikus mākslinieciskajai attīstībai koncertzāles vadībai ir ne mazāk svarīgs uzdevums izmantot ēku arī ārpus ierastā koncertu kalendāra.
Piemēram, kamerzāle jau kļuvusi par vietu, kas tiek regulāri izmantota dažādām biznesa norisēm, arī lielajā zālē notiek konferences, līdz ar to koncertzāle kļūst par satikšanās vietu, kur notiek dažādi procesi.
Šis ir viens aspektiem, ko uzsver arī Liepājas Dizaina, mākslas un mūzikas vidusskolas karjeras konsultants Nils Kuncītis, satikts brīdī, kad viņš sagaida viesus no Nīderlandes mūzikas aprindām. Kā zināms, daļa no mūzikas skolas dzīve aizrit tieši koncertzālē. Nils Kuncītis uzskata, ka topošajiem mūziķiem ir svarīgi sajust šo kustību, atrašanos tādā kā notikumu epicentrā.
Koncertzāle arī kļuvusi par vietu, kur regulāri notiek, piemēram, džeza improvizācijas koncerti, kas apmeklētājiem pieejami bez maksas.
“Bez šīm jaunajām telpām, kurām ir tikai trīs gadi, mēs novērtējam, ka varam būt vietā, kur notiek liela mēroga pasākumi, turklāt mēs tos varam veidot paši. Trešdien mums bija lielisks notikums – koncerts “Māja, skurstenis un mēs”, kam piesaistījām grupas “Prāta vētra” solistu Renāru Kauperu. Biļetes uz koncertu un ģenerālmēģinājumu tika izpārdotas. Tā mēs veidojam ievērojamu daļu no koncertzāles,” stāsta Kuncītis.
Pie koncertzāles durvīm tieši pirms kāpšanas autobusā un došanās Latvijas koncertturnejā uzrunāju pieredzējušo Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi Gunti Kolertu. Orķestris ir iedzīvojies jaunajā mājvietā, spriež mūziķis, kaut gan arī darāmā, lai uzlabotu apstākļus koncertzālē, netrūkst.
“Personīgi es esmu apmierināts, ka mums pašiem ir sava koncertzāle ar ļoti labu akustiku, tur ir patīkami muzicēt. Telpas ir nedaudz par mazu, bet vienoāamies, kad individuāli jāstrādā. Mazliet par lielu ir sausums instrumentiem, līdz šim to nav izdevies atrisināt, bet ceru, ka tuvāko divu gadu laikā tas tiks atrisināts,” pauž Kolerts.
Viens no izaicinājumiem koncertzāles vadībai ir arī pašas ēkas apsaimniekošana. Arvien vairāk telpas tiek iznomātas dažādiem pasākumiem, deju nodarbībām un citām norisēm.
„Tieši pašlaik plānojam 2019. gada budžetu. Redzam, ka samazinās ārējo producentu skats, bet to arī saprotam, tas varbūt arī ir labi, jo viņi zina, ka varēs uz saviem pasākumiem izpārdot biļetes. Mūsu procentuālais sadalījums ir aptuveni puse uz pusi. Puse mums nāk no apsaimniekošanas – ilgtermiņa un īstermiņa nomniekiem, otra puse nāk no pašvaldības, arī no Kultūrkapitāla fonda un pašu pārdotās biļetes,” skaidro Tomsons.
Daudz tiek samaksāts arī nodokļos, spriež koncertzāles vadītājs. Tajā pašā laikā par koncertzāli nevar runāt atrauti no pašas pilsētas. Koncertzāle papildus rada pienesumu arī Liepājas viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem, ko uzsver arī tūrisma jomas eksperti.
Arī šajā nedēļas nogalē tiek rezervēti numuriņi viesnīcās, jo uz koncertzāles jubilejas koncertu ierodas viesi ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Šogad koncertzāli apmeklējuši jau vairāk nekā 200 tūkstoši klausītāju un interesentu, kopējais koncertzāles apmeklētāju skaits, salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis par 8,5%.
Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm, piemēram, Vācijas, Lietuvas un Krievijas.
