Ekspedīcija sākotnēji bija dokumentālā kino operatora Andra Slapiņa ideja, kura tagad pēc 29 gadiem pārtapusi izstādē.
"1991. gads - trauksmains gads un Latvijai ļoti nozīmīgs. Bet arī tai pat laikā Latvijā bija tāda radoša oāze, varētu teikt, radoša vieta - Rīgas videocentrs. Un man bija atsevišķi darbi Rīgas videocentrā un tādā veidā iznāca sapazīties iepazīties ar Andris Slapiņu. Andris mani uzrunāja pievienoties komandai un braukt Latvijā filmēt, doties ekspedīcijās pie tautasdziesmu teicējām," notikumus pirms 30 gadiem," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atminas režisore Dace Micāne-Zālīte.
Pirmā ekspedīcija bija paredzēta uz Ziemeļlatgali 1991. gada ziemā. Bet dažas dienas pirms doties ceļā, notika apšaude Bastejkalnā, kurā nāvējoši ievainoja Andri Slapiņu.
"Tomēr mēs nolemjam Andra ideju turpināt, un Andra vietā stājas Viesturs Graždanovičs. Mums ir sarūpēta mašīna un benzīns un mēs četratā - fotogrāfs Jānis Deinats, Viesturs Graždanovičš, video centra skaņu operators Ģirts Gaiķis un es mēs dodamies pirmajā ekspedīcijā," turpina Micāne-Zālīte.
Visiem četriem tā bija pirmā pieredze dodoties folkloras ekspedīcijā. Bijušas arī ekspedīcijas, kurās brauca līdzi etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. Pirmā ekspedīcija bija ziemā uz Latgali, pavasarī - Kurzemi, vasarā ceļš ved uz Vidzemes pusi.
"Šis materiāls ir interesants, jo visas ekspedīcijas ir notikušas viena gada laikā,1991. gadā. Ir filmēta gan Balttica [folkloras festivāls "Baltica"}, gan puča dienas. Tur ir bez pašām folkloras ekspedīcijām arī vēl citi aktuāli notikumi, kas notika tajā laikā," atzīst operators Viesturs Graždanovičs.
Pirms dažiem gadiem viņš savā arhīvā atradis VHS kasetes ar šo ekspedīciju materiāliem, kurus licies vērtīgi apkopot, digitalizēt un parādīt plašāk.
Izstādē varēs iepazīt apmēram 5 stundas montētu arhīva materiālu koncentrētā veidā. Kopumā arhīvā ir 20 stundas filmētā materiāla.
Graždanovičs atzīst, ka šīs ekspedīcijas pašam bijis neaizmirstams piedzīvojums, un viņš arī cer, ka to sajutīs izstādes apmeklētāji.
Arī Micāne-Zālīte tam pievienojas, atzīstot šī notikuma nozīmību. Viņa atklāj, ka no šīs ekspedīcijas viņai dzīvē kā piemērs tam, kā jāmīl sava zeme un tauta, palikusi teicēja Marija Lāce Jūrkalnē.
Izstādes mērķis ir pabeigt reiz iesākto Andra Slapiņa ideju un eksponēt ekspedīciju vākumu multimediālas izstādes formātā. Izstādē skatāmas latviešu laikmetīgās fotomākslas meistara Jāņa Deinata fotogrāfijas pirms 29 gadiem, kad mākslinieks fotografēja ar "Zenit" kameru, melnbaltās fotogrāfijās fiksējot notikuma vietas un tautasdziesmu teicēja vienkāršības unikalitāti. Viestura Graždanoviča operatora un mākslinieka acs dokumentē ekspedīciju – arī tautasdziesmu teicējas krunciņas sejā sievietei gandrīz bīstamos tuvplānos, un izrādās – tie ir apgaroti.
Ir domāts, ka ekspozīcijai pēc izstādes LNB vajadzētu ceļot pa Latviju. Bet visi uzfilmētie materiāli tiks nodoti Latviešu folkloras krātuvei.
Izstādi “Tautasdziesmu teicējas. 1991” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā varēs aplūkot līdz 15. augustam.
