Vēsturiskā fantāzija “Mehāniskais Veidenbaums” iecerēta kā slēptu nozīmju analīze par 19. un 20. gadsimta mijas latviešu inteliģences dzīvi Tērbatā un Eduarda Veidenbauma zinātniskajām interesēm. Tas ir filozofisks skatījums par Veidenbauma vienu no pēdējiem darbiem “Apcerējumi iz mehānikas”.
"Tas tiešām ir tāds filozofisks, pētījumos balstīts lidojums par to, kāds tad ir bijis Eduarda Veidenbauma pēdējais ceļš uz mājām," saka Dzejas dienu kuratore Anete Enikova.
Fantāzijas idejas autori atzīst, ka pasākuma saturā varot atrast līdzības ar Entonija Bērdžesa romānu “Mehāniskais apelsīns”.
"Mums būs stāsts par lobotomiju, par galvaskausiem, par smadzenēm, par to, kā, iespaidojot ķermeni un smadzenes, var pārveidot arī cilvēka personību," atklāj filozofs Andris Hiršs.
"Ja mēs darbojamies saskaņā ar mehānikas principiem, mēs varam pārveidot pasauli, un, ja pasauli pārveido, tas ietekmē arī cilvēka domas," norāda filozofs Andrejs Balodis.
"Mēs gribējām nedaudz norobežoties no tā, ka tas ir akadēmisks pasākums vai lekcija. Tā ir burtiski fantāzija, un kaut kādā mērā mēs tiešām spēlējamies ar šiem faktiem," papildina filozofs, dramaturgs Ainārs Kamoliņš.
Uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas vēsturisko fantāziju īstenot palīdzēs Riharda Ābeltiņa veidotie interaktīvie mehānismi un animācijas mākslinieces Māras Uzuliņas dzīvās lelles. Trīs filozofu izteikumus kopā apvienojusi režisore Justīne Vaivode. Viņu kopdarbu uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas varēs skatīt 16.septembra vakarā.
