Jau apzināti pirmie objekti, kurus varētu atjaunot, un tie ir Pārdaugavā, Ķīpsalā, kā arī citur. "Būtībā Rīga pārņem to pieredzi, kas šodien ir citās Latvijas pilsētās. Šāda pati kārtība jeb līdzīga darbojas Kuldīgā, Ventspilī, Liepājā," stāsta RD priekšsēdētāja vietnieks un Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks. "Un arī Rīgā, ņemot vērā cīņu, kas ir ar visiem graustiem, visām nelikumīgām būvniecībām, mēs redzam, ka šis ir viens no veidiem, kā mēs varam sadarboties ar privātajiem, lai šīs vēsturiskās mājas, jo šeit iet runa tikai par pieminekļiem – vietējas nozīmes vai valsts nozīmes pieminekļiem, kas ir privātīpašumā un kuru, teiksim, fasādes vai tas, kas ir saistīts ar ārējo veidolu, viņas nav atbilstošas tam rezultātam, kādu mēs gribētu.
Plānā ir paredzēts, ka mēs gada ietvaros, maksimāli tie ir tā kā griesti, šādām vajadzībām varētu izmantot apmēram 300 000 eiro. Šī nauda nāktu no tām lielajām naudām, ko mēs uzliekam par nesakārtotiem objektiem, par graustiem īpašniekiem, kur uz 3% no 1,5% ir pacelts Nekustamā īpašuma nodoklis."
Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” skaidroja, ka Rīgas dome realizē divas programmas. Vienā no tām paredzēta palīdzības fasādes remontam, kur pašvaldība gatava ieguldīt 50% no remonta darbu izmaksām, nepārsniedzot 14 000 eiro. Otra programma paredz balkonu, dažādu fasāžu elementu, logu restaurācija.
Viņš uzsvēra, ka RD mērķis ir novērst šo ēku par arvien bīstamākiem objektiem cilvēkiem, kuri gar tiem iet. Viņš skaidroja, lai namīpašnieki varētu cerēt uz līdzekļiem, viņiem būs jāpiedalās konkursos, jārestaurē ēka un tad, ja tas ir izdarīts atbilstoši konkursa noteikumiem, nauda tiek atmaksāta.
Paredzēts, ka nākamajā gadā šajā programmā būs 300 000 eiro. Atkarībā no namīpašnieku atsaucības, programmas finansējums var palielināties.
Šo lēmumu apsveic Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pieminekļu aģentūras” direktors Guntis Gailītis uzsver, ka šis ir svarīgs lēmums ēku fiziskā un garīgā mantojumu un vērtības saglabāšanā. Līdzīga prakse ir arī citur Eiropā.
Domes deputāti par šiem noteikumiem varētu lemt 25.augustā. Ja lēmums būs pozitīvs, naudu varētu sākt piešķirt ar nākamā gada pirmo janvāri.
