Pašvaldība sola uzņemties atbildību par finansējumu Liepājas teātrim

Liepājas pašvaldība sola uzņemties atbildību par trūkstošo finansējumu Liepājas teātrim, kas radies Covid-19 izraisīto seku rezultātā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pēc tikšanās ar teātra kolektīvu un pilsētas domes vadību 31. augusta vakarā paziņoja, ka valsts atbalstu Liepājas teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība par Covid-19 nodarītajiem zaudējumiem tomēr nevarēs saņemt.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība) Latvijas Radio skaidroja, ka šo situāciju izdosies atrisināt, taču jau septembrī turpināsies stratēģiskas sarunas par teātra turpmāko statusu, lai šādas situācijas neatkārtotos.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis: Pašvaldība pati meklēs naudas līdzekļusInga Ozola

Vilnītis atgādināja, ka Liepājas teātris ir vienīgais no astoņiem profesionālajiem teātriem, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība.

“Skaidrs ir viens – pašvaldība pati meklēs naudas līdzekļus, un mēs varam nomierināt visus teātra darbiniekus un aktierus, ka būs darbs un būs alga,” uzsvēra Vilnītis.

Ieskicējot teātra finansiālo situāciju, Vilnītis skaidroja: “Aprēķinātais teātra iztrūkums ir 261 000 eiro, un vēl 92 000 eiro papildus ir tas, ka ir pārdotas biļetes, bet nav notikušas izrādes.”

Liepājas teātris augusta nogalē Valsts kultūrkapitāla fondā iesniedzis septiņu projektu pieteikumus. Vilnītis norādīja: “Vēl nav zināms, kas notiks ar septiņiem projektiem, ko pagājušo piektdien teātris iesniedza Kultūrkapitāla fondā, kur mēs varētu cerēt uz maksimālo atbalstu 60 000 eiro apmērā.

Kad mēs zināsim precīzi, kāda nauda ir saņemta no Kultūrkapitāla fonda ar atbalstu jaunajiem iestudējumiem, tad arī precizēsim to ciparu, ar kuru pašvaldībai jānāk palīgā.”

“Nav jau tā, ka netika plānots. Mums katru gadu ir tā, ka ir budžets, ko mēs pieņemam uz katru nākamo gadu, un ir budžeta grozījumi katrā tekošajā gadā, ko mēs grozām pēc situācijas, kur ir nauda gan jauniestudējumiem, gan varbūt vēl kādām citām vajadzībām. Tā kā faktiski nekas īpašs tas nav. Vienīgā atšķirība – parasti tas notika pavasara beigās, šobrīd šie grozījumi notiks oktobrī. Mums svarīgāka ir stratēģija un nākotne, jo mums ir svarīgi, kā dzīvot tālāk, lai nebūtu tāds viens izņēmuma teātris,” turpināja Vilnītis. “Un šeit mēs ar ministru esam pilnīgi vienās domās, ka katrs izņēmums rada problēmu. Līdz ar to ir jāsakārto šis jautājums. Un ministra kungs jau apstiprināja, ka mums septembrī būs pirmās sarunas, ka mēs uzsākam diskusiju, vai šis teātris kļūs par valsts teātri, vai mēs atrodam kādu citu kompromisu vai risinājumu. Katrā ziņā man ļoti priecē, ka mēs esam vienojušies par šo stratēģisko risinājumu.”

KONTEKSTS:

Jūlijā Liepājas teātra direktors paziņoja – ja valsts finansiāli neatbalstīs teātri, kas juridiski skaitās pašvaldības kapitālsabiedrība, tāpat kā visus pārējos lielos valsts teātrus, Liepājas teātrim var nākties oktobrī pārtraukt darbību.

Augusta sākumā panākts kompromiss, ka Covid-19 pandēmijas dēļ krīzē nonākušo Liepājas teātri varētu atbalstīt gan ar Valsts kultūrkapitāla fonda, gan pašvaldības līdzekļiem.

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti