Vēstules autori skaidro, ka ikviena pasākuma realizācijā ir iesaistīti daudzi dalībnieki, kuru starpā ir tehniskā nodrošinājuma kompānijas, kas atbild par skatuves noformējumu, skaņas un gaismas iekārtu uzstādīšanu, audiovizuālo tehnoloģiju nomu, režiju. Ārkārtējās situācijas laikā un kamēr spēkā pulcēšanās ierobežojumi masu pasākumiem, ir apturēta vairāk nekā simt šādu pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto uzņēmumu darbība.
“Šajā nedēļā valdība, iespējams, lems par atsevišķu ierobežojumu atcelšanu, taču nav šaubu, ka pasākumi ar liela cilvēku skaita dalību nenotiks vismaz vēl vairākus mēnešus. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka pat pēc ārkārtas stāvokļa un daļēju ierobežojumu atcelšanas gan pasākumu nozare, gan tās atbalsta nozares turpinās atrasties faktiskā dīkstāves stāvoklī,” teic “SGS SISTĒMAS” valdes loceklis Normunds Eilands.
Kā norāda Normunds Eilands, pasākumu tehniskā nodrošinājuma kompānijas atklātā vēstulē ir lūgušas Ministru kabinetu (MK) rast atbalsta mehānismus, kas palīdzētu kompānijām ar pēc iespējas mazāku šoku pārvarēt esošo krīzes situāciju.
“Vasara ir pasākumu sezona – nozares peļņas laiks. Diemžēl jau šobrīd tiek atcelti visi nozīmīgākie un plānotie vasaras pasākumi, un šo procesu ietekme būs ilglaicīga. Pēc nozares pārstāvju aplēsēm, lai bizness atgrieztos tādā līmenī, kāds tas bija pirms šā gada marta, būs nepieciešams vismaz gads. Tomēr katrs mēnesis, kurā joprojām būs aizliegti publiskie pasākumi, šo atlabšanas termiņu proporcionāli pagarinās. Nozares kompānijas ir uz izdzīvošanas sliekšņa, bet valdības rokās ir tām palīdzēt, pieņemot izsvērtus un vajadzīgus lēmumus,” situāciju nozarē skaidro “International Fireworks Design” pārstāvis Kalvis Kalniņš.
Nozares uzņēmumi vēstulē ir norādījuši uz divām pamata problēmām, kuru risināšanā ir vajadzīga valdības palīdzība –
nepieciešams nodrošināt dīkstāves pabalstus ne tikai ārkārtas situācijā, bet visā publisko pasākumu aizlieguma laikā līdz pilnīgai to atļaušanai, kā arī nepieciešams valsts atbalsts telpu nomas saistību izpildei.
Normunds Eilands skaidro, ka šā brīža galvenā rūpe pie praktiski apturētas naudas plūsmas ir saglabāt darbavietas nozarē strādājošajiem, nepalielinot slodzi uz valsts sociālo budžetu, kas notiktu gadījumā, ja uzņēmumi darbiniekus sūtītu dīkstāvē vai tie kļūtu par bezdarbniekiem. Lai spētu izpildīt šīs saistības, nozare bez valdības atbalsta nespēs tikt galā.
Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības atklātā vēstule:
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas ierobežošanai Latvijā līdz 12. maijam noteikta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādījusi, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.
Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.
