Sadaļas Sadaļas

Pagaidām neslēgs Vācijā pēdējās baltu valodu studiju programmas

Greifsvaldes Universitāte ir pēdējā augstskola Vācijā, kura piedāvā studiju programmas baltu valodniecībā. Tagad arī tās draud slēgt mazā studentu skaita un naudas trūkuma dēļ. Vietējie studenti pret programmas slēgšanu Vācijā sāka vākt parakstus, kam pieslēdzās arī Latvijas puse. Pagaidām mācību programmas sola neslēgt, tomēr viss būs atkarīgs no vietējās pavalsts lēmumiem.

Jau gandrīz 25 gadus Greifsvaldes Universitāte Vācijas ziemeļos ir piedāvājusi baltu valodu studiju programmas. Universitātes Baltistikas institūtā gan šobrīd studē tikai 25 studenti. Tā kā vietējā valdība vēlas samazināt izdevumus, Greifsvaldes Universitātei nākas meklēt vietas, kur taupīt, un viens no cietējiem varētu būt Baltistikas institūts.

Lai neslēgtu baltu valodu studiju programmas, studenti ir sākuši vākt parakstus. Savākti ir jau gandrīz 4 000. Baltistikas institūta vadītājs profesors Stefans Keslers gan stāsta, ka pagaidām uztraukums ir pārspīlēts.

"Pirms pāris nedēļām mūsu universitātes fakultātes domē apspriedām rezolūcijas projektu ar mērķi kompensēt deficītu. Šī rezolūcija paredzēja dažādus „apgriešanas” scenārijus. Faktiski paredzēts slēgt šo studiju kursu, kā arī turpmāk samazināt darbinieku skaitu Baltistikas institūtā. Kopš tā laika notika divas fakultātes domes sēdes, bet nekādu konkrētu lēmumu tā arī nepieņēma. Es domāju, ka tagad vajag nomierināties un sagaidīt vietējās varas lēmumu. Un tikai pēc tam zināsim, vai Baltistika paliek vai nē. Taču es esmu optimistiski noskaņots," saka Keslers.

Šogad Greifsvalde vēl uzņems jaunus studentus Baltistikas programmā. Vēl pirms dažiem gadiem Vācijā bija četras universitātes, kurās bija baltu valodu studiju programmas. Tagad Greifsvalde ir pēdējā. Latvijā Greifsvaldes Baltistikas institūta atbalstam parakstu vākšanā iesaistījās Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tās Vadītāja Maija Sinka uzsver, ka būtu ļoti žēl, ja Greifsvalde sekotu citu Vācijas universitāšu pēdās.

"Es redzu lielu, nožēlojamu risku gan latviešu valodai, gan leišu valodai, gan vispār baltu valodu pētniecībai un apmācībai, jo ir redzams, ka Vācijā un citās zemēs pietiekami jaunās paaudzes studentiem, studiju sācējiem, kuriem ir nopietna interese par valodniecību, ir arī šāda ievirzes interese, un tiem nebūs vairs Vācijā kur mācīties," teica Sinka.

Lai gan galvenais iemesls Baltistikas institūta slēgšanai ir naudas un studentu trūkums, Sinka uzskata, ka tas var būt tikai iegansts.

"Man ir arī cits izskaidrojums, ko es esmu vērojusi, dzīvojot Vācijā, būdama tur diezgan dziļi iekšā arī vācu mentalitātē un sabiedriski darbodamās, - ka politiski tas ir neizdevīgi, ja grib ar Krieviju sevišķi labas attiecības, un Krievijas ietekme pašlaik ir īpaši pastiprinājusies Vācijā. Kā zināt varbūt, Vācija ļoti nopietni ņem [vērā] savus Hitlera laikus. Jebkuram cilvēkam tā ir milzīga vainas apziņa, un īpaši pret Krieviju," tā Sinka.

Pēc Latviešu valodas aģentūras datiem, latviešu valodu pasniedz 27 augstskolās pasaulē, tomēr pēdējo reizi dati pilnībā ir atjaunoti pirms septiņiem gadiem. Aģentūra finansiāli atbalsta septiņus lektorātus sešās valstīs.

Kā stāsta aģentūras izglītības daļas metodiķe Indra Lapinska, lai gan latviešu valodas programmas dažās universitātēs samazinās, citās tās uzrodas no jauna. Tādēļ viņa noliedz, ka latviešu valoda izzūd no ārzemju augstskolām.

"Tā gluži es pat neteiktu tādēļ, ka ir arī vietas, kur atkal rodas interese, un tas aktuālākais mums šobrīd ir Pekinas Universitāte un Ķīna vispār, jo jau ceturto gadu Pekinas svešvalodu universitātē strādā lektore no Latvijas, interese ir liela, un to apstiprina arī fakts, ka šogad vēl citā Pekinas universitātē arī ir izsludināts konkurss uz lektora amatu. Tātad arī šī universitāte vēlas veidot latviešu valodas kursu un no Ķīnas mēs tiešām jūtam izteiktu interesi," saka Lapinska.

Greifsvaldes Universitāte pagaidām nav lūgusi Latviešu valodas aģentūras palīdzību. Tiesa, aģentūrai arī nebūtu daudz līdzekļu, kā palīdzēt, jo latviešu valodas programmām un kursiem ārzemju augstskolās tai ir doti 70 000 eiro gadā. Salīdzinājumam, Igaunija šim pašam mērķim 2013. gadā tērēja gandrīz pusmiljonu eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt