Krustpunktā

Nedēļa Latvijā un pasaulē

Krustpunktā

Kas darāms, lai nebūtu vai ļoti reti būtu jāizņem bērni no ģimenēm

Rakstniece Nora Ikstena: Par atbalstu kultūrai vairāk domā mecenāti nekā politiķi

Nora Ikstena: Par radošajiem cilvēkiem vairāk domā mecenāti nekā politiķi

Vairāk nekā politiskā elite par radošajiem cilvēkiem un kultūras atbalstu domā mecenāti, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norāda rakstniece Nora Ikstena. Tāpat rakstniece, komentējot Radošo personu likumprojektu, norāda, ka politiķi nav izdarījuši savu "mājasdarbu" - nav izlasījuši likumu.

Nora Ikstena par Radošo personu likumu, mecenātiem un politiķiemAidis Tomsons, Ieva Valeine

    „Politiķi atkal nav izdarījuši savu „mājasdarbu” – viņi nav izlasījuši to [Radošo personu] likumu, jo tas likums nedod nekādas privilēģijas radošajiem cilvēkiem,” intervijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” norāda rakstniece.

    „Tas likums būtībā ir pašpalīdzības kase, lai [izvilktu] no tādas dziļas bedres, kā saka, kur nokļuvuši varbūt arī vecāka gadagājuma cilvēki, kas Latvijai ir izdarījuši ļoti daudz. Slimības gadījumos, piespiedu radošās dīkstāves gadījumos, lai viņiem būtu tas minimumu minimums, lai viņi varētu to pusgadu mazlietiņ uzelpot. Turklāt pierādot to, ka pirms tam viņi ir dzīvojuši jau zem iztikas minimuma,” skaidro Ikstena.

    Pēc rakstnieces domām, deputātes Ingūnas Rībenas iepriekš izteiktais piedāvājums radošajiem cilvēkiem iet strādāt lielveikalā ir ne tikai cinisks, bet arī vienkārši nožēlojams. Ikstena uzsver, ka ir runa par pusmiljonu eiro, kas caur Kultūrkapitāla fondu tiktu sadalīti krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem, pretējā gadījumā – ja ir „darba zirga gadi, tad raksti, mīli savus lasītājus, no tā iztiec un nežēlojies”.

    Pēc Ikstenas domām, viņas paaudzes radošie cilvēki tieši tā arī dzīvo – „nekādus ubagu grašus neprasa”. Tāpat rakstniece slavē mecenātus, kas atšķirībā no politiskās elites patriotiski atbalsta Latvijas kultūru.

    „Lai gan mums ir ļoti laba kultūras ministre, kas tiešām cīnās par savu nozari, vairāk nekā šajā politiskajā elitē par radošajiem cilvēkiem domā mecenāti,” piebilst Ikstena. „Un tas, kā attīstās mecenātisms Latvijā, ir vienreizēji.”

    Jau vēstīts, ka kultūrpolitikā nākamā gada budžets nesīs vairākas būtiskas pārmaiņas – gan ilgi gaidītu algu kāpumu nozarē, gan atsevišķu finansējumu sakrālā mantojuma saglabāšanai. Viens no būtiskākajiem jaunumiem pēc daudzu gadu diskusijām būs Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums. Tas ļaus valstij sniegt sociālo atbalstu arī tiem māksliniekiem, kuriem nav darba devēja, piemēram, gleznotājiem, literātiem vai ārštata režisoriem, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Valsts tam paredzējusi pusmiljonu eiro gadā.

    Tāpat iepriekš jau vēstīts, ka Radošo personu likumprojekts izraisījis politiķu neizpratni un pretestību.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti