Negaidīta pretestība
Pēc gadiem ilgušām diskusijām beidzot izstrādāts mehānisms, kas radošām personām ļaus iegūt finansiālu atbalstu radošas dīkstāves, slimības un pensijas vecumā, arī ārstēšanās un komunālo izdevumu segšanai. Nākamā gada budžetā šim mērķim valdība paredzējusi pusmiljonu eiro. Tas īpaši svarīgi rakstniekiem un māksliniekiem, arī ārštata teātra darbiniekiem un mūziķiem, kam nav algotas pastāvīgas darbavietas, kas par viņiem maksātu sociālos nodokļus.
Rakstnieks Māris Bērziņš (28.04.2017.): „Kad iedomājas par to, ka par taviem darbiem māca skolā, bet tu pats kaut kur ar pliku dibenu sēdi peļķē bezmaz vai un raksti tikai, tad tas diezgan apbēdinoši ir.”
Sociālā neaizsargātība ir drauds, kas pavada arī tos radošos cilvēkus, kuri zaudē algotu darbu un iztiku spiesti pelnīt pagaidu projektos. Arī tie Jaunā Rīgas teātra aktieri, kuri šogad zaudēja štata vietas un tika, teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa vārdiem runājot, iemesti brīvajā tirgū.
Aktrise Liene Šmukste (1.09.2017.): „Ļoti lielas šaubas, vai aktieri, ja ir brīvajā tirgū, var izdzīvot ar projektiem, nē, nevar izdzīvot. Tu uz kādu laiku esi nodarbināts, bet tev ir jādomā tālāk, mūsu vecuma aktieriem ir bērni, ir ģimenes. Arī tādas lietas ir jādomā, kā apģērbt, kā samaksāt, kā palaist bērnus skolā vai bērnudārzā.”
Kultūras ministrija un valdība sagatavoto likumprojektu Saeimā virza kopā ar nākamā gada budžeta projektu, kurā iezīmēts nepieciešamais finansējums. Taču Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā šis projekts piedzīvoja negaidītu pretestību.
Saeimas deputāte Ingūna Rībena (“Nacionālā apvienība”) (24.10.2017.): „Vai mēs šādi nekultivējam cilvēkus, kuriem patiesībā dievs nav devis pietiekami jaudīgu talantu, vienkārši sēdēt sabiedrībai uz kakla? Kāpēc tas neattiecas uz citiem cilvēkiem? Tad varbūt vajag iet uz lielveikalu strādāt! Mēs vasarā saskatījāmies šīs izstādes ar tautumeitām ar kailajām kājstarpēm, ar pakārtajām tautumeitām. Jums liekas, ka šeit cilvēkam, kamēr viņam kāda jauna bezjēdzība ienāk prātā, ir nepieciešams kaut kāds maksājums?”
Iebildumi bija vairāki
Vienotības deputāts Jānis Upenieks norādīja, ka sociāli neaizsargāti ir arī sportisti. Tagad viņš savu pozīciju ir mainījis.
Saeimas deputāts Jānis Upenieks (“Vienotība”): „Jā, tas bija 21. no jautājumiem, ko es pieminēju, bet, pārrunājot ar sporta nozari, mēs sapratām, ka tā situācija ir nedaudz savādāka. Jomas ir ļoti līdzīgas, bet ar savām specifikām. Kas attiecas uz radošo personu likumprojektu, tam ir jāvirzās uz priekšu. Pilnībā piekrītu, ka māksliniekiem ir jābūt nodrošinātiem.”
Kultūras ministre Dace Melbārde (“Nacionālā apvienība”): „Tas ir nekorekti salīdzināt savā starpā dažādas profesijas. Ar cieņu jāizturas pret jebkuru nodarbošanās veidu. Katras nozares ministrijai jādara savs darbs, lai tās pārziņā esošie cilvēki iegūtu viņu darbībai vislabākos apstākļus.”
„No sirds Latvijai” pārstāve Inguna Sudraba iebilda, ka radošo personu atbalsta likums dublēs jau esošos sociālās aizsardzības mehānismus.
Sudraba: „Iesniegtā likumprojekta redakcija paredz tādu atbalsta mehānismu, kas savā veidā dublē to sistēmu, kas valstī jau ir ar sociālo apdrošināšanu un nodrošinājumu. Es norādīju, ka ir svarīgi, ka mēs sabalansējam, lai sistēma būtu taisnīga un vienlīdzīga pret katru sabiedrības locekli.”
Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš: „Protams, viņš nevar dublēties tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tie divi atbalsta mehānismi, kas ir – bezdarba periods un slimības pirmās 10 dienas – tieši tā jau bija problēma, ka radošām personām specifiskā nodarbinātības modeļa dēļ šis atbalsts nekad nebija bijis. Nevar dublēties kaut kas ar kaut ko tādu, kas nekad nav pastāvējis.”
Tagad, iepazinusies ar Kultūras ministrijas sagatavotajiem precizējumiem likumprojektā, Inguna Sudraba ir gatava likumprojektu atbalstīt.
Sudraba: „Ja līdz šim bija paredzēts vienkārši piešķirt finanšu līdzekļus dažādiem mērķiem, tad tagad ir ieviests maksājums – stipendija, jau daudz mērķtiecīgāk un sašaurinātāk ir paredzēti šīs stipendijas izmaksas gadījumi, kuros saņems. Šis trūkums ir novērsts.”
Saeimas Juridiskais birojs un arī atsevišķi deputāti iebilda pret to, ka Radošo personu statusa likumprojekts tiek virzīts divos lasījumos kopā ar budžetu, bet ne parastā kārtībā – trijos lasījumos.
Sudraba: „Tikai no tā, ka kvalitatīvāks likums ir tad, ja, īpaši jauns likums, ir trijos lasījumos. Tīri no kvalitātes viedokļa.”
Melbārde: „Mums ir skaidra likumprojekta sasaiste ar valsts budžetu, jo tajā ir nepieciešamais finansējums. Starp citu, tas bija viens no šķēršļiem, kāpēc iepriekš jebkuru mēģinājumu sakārtot tiesisko bāzi radošo personu un organizāciju atbalstam nevarējām panākt, jo nebija finansējuma. Šobrīd finansējums ir ieplānots. Mēs redzam, ka ir pamats virzīt vienā paketē.”
Voldiņš: „Vispār Saeima, ja paskatās citus budžetus, ir likusi arī jaunus likumus iekšā, piemēram, pagājušā gada budžeta pakā gāja iekšā Ekonomikas ministrijas Jauno uzņēmumu atbalsta likums, kas arī bija jauns, milzīgs likums. Tāda prakse ir bijusi, es tur neko nosodāmu nesaskatu un pārmetumus neatzīstu.”
Rībena savu pozīciju nemaina
Ja citi aptaujātie deputāti pēc skaļās komisijas sēdes savu pozīciju bija mīkstinājuši un netieši atzina, ka nav bijuši iedziļinājušies likumprojekta būtībā, tad deputāte Ingūna Rībena savu pozīciju nav mainījusi.
Rībena: „Jā, man arī šobrīd ir iebildumi, jo ir valdījis liels klusums, KM nav nesusi šo likumprojektu uz Saeimu pārrunāt un izskatīt. Un šobrīd relatīvi paviršs uzmetums, manā uztverē, jo tur ir ļoti daudz neskaidrību, tiek dzīts cauri budžeta paketei divos lasījumos. Tas nav pareizi to darīt pārsteiguma kārtā divos lasījumos tikai tādēļ, ka ir jāpieņem budžets, sasteigti jāpieņem šis likumprojekts, kurš nav ne izanalizēts, ne izrunāts.”
Bet nozares pārstāvji un Kultūras ministrija par to ir diskutējuši gadiem, pirms tas nonācis Saeimā.
Rībena: „Iespējams, ka viņi ir diskutējuši, bet līdz Saeimai tas nav nonācis.”
Voldiņš: „Pagājušajā gadā es pats esmu bijis Saeimā trīs dažādās komisijās, stāstot, ka mēs gatavojam, nāksim ar šādu likumprojektu. Pārmetumam, ka nesagatavots un ātrs, es nepiekristu. Arī radošas personas, radošo savienību padomes ir gājuši atsevišķi stāstīt, kāpēc tas ir vajadzīgs.”
Ingūnai Rībenai ir iebildumi arī pret likumprojekta būtību.
Rībena: „Kādēļ ir jāmaksā nodokļi gan kultūrkapitālā, gan tagad vēl pusmiljons klāt šiem sociālajiem pabalstiem? Kādēļ tieši kultūras un mākslas cilvēki ir izņemami no pārējo cilvēku konteksta ar šādiem bonusiem un reveransiem?
Tieši deputātes Ingūnas Rībenas izteikumi izsaukuši visasāko rezonansi, īpaši tāpēc, ka nepieciešamību atbalstīt radošos cilvēkus apšauba kādreizējā kultūras ministre.
Dramaturģe Agnese Rutkēviča savā „Facebook” kontā raksta: “Tas pat nav kauns, radīt un dzīvot valstī, kur tās "vadītāji" izņirgājošā intonācijā būtu gatavi radošajiem piedāvāt strādāt lielveikala kasēs, […] pie tam viņi visi tātad ir nepietiekami talantīgi vai pat slinki, lai sevi nodarbinātu ar algota darba klapatām. […] Tā runā cilvēki no mājas, kas vada valsti. Nē, nav kauns par valsti, ir kauns par viņiem. […] Tā nav māja, tā ir kūts, kurā saimnieko cūkas. (Es te nedomāju nevainīgos dzīvnieciņus, es te patiešām, atvainojiet, runāju par cilvēkiem). P.S. Šo visu, protams, var pateikt citādāk, bez emocijām, tomēr man ir aizdomas, ka ar viņiem jārunā valodā, kādā viņi runā ar mums. Citādāk viņi nesapratīs. Īpašs sveiciens Rībenas kundzei. […] Kur beidzas diskusija par radošas personas statusa likumu un kur sākas (radošas) personas cieņas aizskaršana? Man šķiet, ka mēs jau esam tajā otrā pusē.”
Savukārt neatkarīgā teātra „Ģertrūdes ielas teātris” vadītāja Maija Pavlova vaicā: “Vai Ingūna Rībena ir tik slikta arhitekte, ka nespēj nopelnīt naudu profesijā un tāpēc kļuvusi par deputāti, lai viņas darbošanos apmaksātu nodokļu maksātāji? Kāpēc Rībenas kundzes […] alga ir jāfinansē no nodokļu maksātāju naudas?”
Kultūras ministrija aicinājusi Nacionālo apvienību, kuras pārstāve ir arī kultūras ministre Dace Melbārde, skaidrot, vai deputātes Rībenas izteikumi ir partijas pozīcija.
Rībena: „Tas ir tikai mans viedoklis, jo mēs frakcijā to neesam pārrunājuši, mēs Nacionālajā apvienībā neesam to pārrunājuši.”
Neskatoties uz iebildumiem, deputāti gan Izglītības, gan budžeta komisijās, gan arī Saeimā pirmajā lasījumā Radošo personu statusa likumprojektu atbalstīja. Nākamnedēļ to atkārtoti skatīs komisijās. Atbalstu likumprojektam paudušas visas politiskās partijas.
Melbārde: „Ļoti ceram, ka otrajā lasījumā tas aizies un pēc daudzu gadu sarunām tiksim pie atbalsta sistēmas radošām personām un organizācijām.
Rībena: Visticamāk, man nāksies nobalsot par kaķi maisā
Rībena: „Visticamāk, man, tāpat kā pārējiem komisijas locekļiem, nāksies nobalsot par šo kaķi maisā. Bet, lai neizgāztu budžetu, lai nebūtu apdraudēta valdība, mums nāksies par to nobalsot. Man nekādas īpašas izvēles nav. Visticamāk, to dažu cilvēku dēļ, kas absolūti pamatoti saņems šo atbalstu, bet teikt, ka šis likumprojekts ir pārliecinošs, saprotams un man ir skaidrība, kā tas darbosies,[nevaru] itin nemaz.”
Voldiņš: „Par to var diskutēt bezgalīgi. Var iet 25 gadu ceļu, kad visu laiku diskutē, jo ir bezgalīgi daudz jautājumu un atbilžu arī, bet vienā brīdī tam ir jāpieliek punkts. Tā ir politiskā griba un izšķiršanās.”
Kultūras ministrijā uzskata, - iespējams, likumam sākot darboties, atklāsies dažādas nepilnības un būs vajadzīgi precizējumi. Taču svarīgi ir likumā paredzētajiem radošo personu atbalsta mehānismiem beidzot ļaut sākt darboties.
