Šogad akreditējamo muzeju sarakstā kopumā ir 27 muzeji; to vidū nav jaunu, tie lielākoties ir muzeji, kam pienācis kārtējais akreditācijas termiņš. Akreditāciju nupat saņēmis arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, kur glabājas viens no lielākajiem Vidzemes reģiona krājumiem. Ilggadējā muzeja vadītāja Līvija Zepa atzīst, ka akreditācija nešķiet sarežģīts process, ja tam iets cauri vairākkārt. Viņas ieskatā tas arī veicina attīstību.
"Ir piešķirtas telpas etnogrāfijas un sadzīves krājumam bijušajā Sarkaņu pamatskolā, uz kurieni mēs šobrīd jau sākam pārcelties. Perskeptīvā mums tur būs atklātās krātuves, kas būs pieejamas arī apmeklētājiem. Protams, viss, kas saistīts ar muzeja nacionālo krājumu, ir ļoti, ļoti daudz dokumentu; ne tikai uz akreditāciju, bet arī ikdienā tas ir ļoti darbietilpīgs process. Varbūt ir atsevišķi dokumenti vai reģistri, bez kuriem varētu arī iztikt, ir tādas lietas, ko varētu arī apvienot," muzejnieku viedokli pauž Līvija Zepa.
KM Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns skaidro, ka galvenie akreditācijas kritēriji ir definēti Muzeju likumā un saistīti ar muzeja krājuma stāvokli, uzskaiti un saglabāšanas garantijām, otrkārt, krājumu pieejamību sabiedrībai, treškārt, muzeja darbības attīstības stratēģiju pieciem gadiem. Jāņa Garjāna ieskatā šie kritēriji ir minimums, ko no muzejiem varētu prasīt. Turklāt kopš 1999.gada prasības un sabiedrības vajadzības attiecībā uz muzejiem ir augušas, tādēļ arī patlaban KM uzsākusi akreditācijas procesa analīzi.
"Protams, muzeja pamatlietas, pamatfunkcijas - tās ir un paliek, un nemainīsies. Tajā pašā laikā, domājot par muzeju komunikācijas funkciju, par to, kādā mērā muzeji īsteno valsts kultūrpolitikā izvirzītās prioritātes un prasības - tur varētu būt arī padziļinātāks skatījums. Ļoti iespējams, mēs mēģināsim iniciēt arī kādus grozījumus normatīvajā regulējumā, lai izvirzītu muzejiem jau kaut ko vairāk," norāda Jānis Garjāns.
Tāpat nelielos muzejos bieži strādā viens darbinieks, kas KM ieskatā nav ilgtspējīgi, un, iespējams, nākotnē ieviesīs arī minimālo darbinieku skaita kritēriju akreditācijas procesā. Patlaban akreditācija ir obligāta valsts un pašvaldību muzejiem, bet ir arī privāti memoriāli un muzeji, kas gan akreditācijai šogad pieteikušies kūtri.
"Akreditācija ir bijusi visdažādākajiem muzejiem - šajā gadā tika akreditēts gan Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, gan citi valsts muzeji, gada beigās komisija strādās ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Pārsvarā tie ir pašvaldību muzeji. Par to, vai šajā gadā iezīmēto plānu būsim izpildījuši, - ir tā, ka atsevišķi muzeji ir spiesti atzīt, ka tie nav gatavi kārtējai akreditācijai," atklāj Jānis Garjāns.
Viens no tādiem muzejiem, kur akreditācija šogad atcelta, ir tēlnieka Voldemāra Jākobsona muzejs Kokneses novadā. Tur darbojas patlaban viena krājuma glabātāja Justīne Pastore, kura darbu nupat pārņēmusi no iepriekšējās vadītājas. Šis ir neliels muzejs, un paralēli tā vadīšanai Justīnei Pastorei vienai jātiek galā arī ar akreditācijas procesu, jo savu ikdienas darbu memoriāls nav pārtraucis.
"Bijām akreditēti pirms pieciem gadiem, šobrīd mums ir atlikta akreditācija. Tas ir tikai tāpēc, ka esmu jaunais darbinieks. Kad iziešu kursus un salikšu visu pa plauktiņiem, tad arī skatīsimies uz akreditāciju nākamajā gadā. Mani saista vēsture un esmu apņēmības pilns cilvēks," uzsver Justīne Pastore.
Akreditācija muzejiem nepieciešama, lai varētu arī pretendēt uz kādu valsts finansējumu konkursā par nacionālā muzeja krājuma saglabāšanu un popularizēšanu. Kopumā patlaban valstī darbojas 112 akreditētu muzeju.
