Rīgas pils telpās līdzās prezidenta kancelejai atrodas arī Nacionālais vēstures muzejs, kurā notiek izstāde „100 nacionāliem dārgumi”, arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, arī Ārzemju mākslas muzeja neeksponētā daļa. Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas arhitekts Jānis Asaris, norāda, ka joprojām nav zināms, cik ļoti cietusi ir pils daļa, kurā atrodas prezidenta kanceleja. Bet daļēji cietis ir nacionālā Vēstures muzeja krājums: „No izstādes „100 nacionālie dārgumi” viss ir pārnests. Bet salijis ir visur viss, joprojām tek ūdens.”
Asaris norāda, ka tagad svarīgi panākt, lai muzeju telpās tiek ielaisti restauratori, kas pēc iespējas ātrāk varētu novērst mākslas vērtību bojājumus. Steidzami nepieciešams telpas arī vēdināt. Ekspertu grupas jau uzsākušas vērtēt, kā iespējams saglābt kolekcijas, kas ir pārvedams vai jārestaurē.
Mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis skaidro, ka pils mūri spēj izturēt ļoti daudz ko un ugunsgrēka zaudējumu summa varēja būt daudz lielāka.
„Varētu būt bojāta pils augšējā stāvā Sarkanā zāle, te rekonstrukcija būs nepieciešama visvairāk. Vērtībās zaudējumu praktiski nav, varam uzskatīt, ka visi Latvijas svētumi – etnogrāfijas, mākslas priekšmeti, tautas tērpi un visas pārējās lietas ir savā vietā, jo ugunsgrēks noteikti nav sācies muzeju daļā. Muzeju daļa ir neskarta.”
Pils telpās atrodas arī Mūzikas un rakstniecības muzeja krājums. Tā fondu glabātāja Sarmīte Līdaka, skaidro, ka ir zināmi pirmie postījumi, kas vēl var plesties plašumā un darbinieki jūtas bezspēcīgi. Applūdušas teātra vēstures darba telpas un audio laboratorija. Iemesls, kāpēc Ārzemju mākslas muzeja kolekcija atrodas paaugstinātas bīstamības telpās, kamēr rit remontdarbi, ir naudas trūkums, kas neļāva izveidot jau agrāk plānoto krātuvi. Gan Arhitekts Pēteris Blūms, gan Sarmīte Līdaka uzskata, ka krājuma aizsardzībai līdzekļi bija jāatrod.
„Kāpēc valdība bija tik nesaprātīga vai bezatbildība, apzinoties, ka būvperioda laika riski ir augstāki par parastas ekspluatācijas risku, un tai pašā laikā valdība atteica Pulka sētā būvēt krātuves muzejiem, līdz ar to valdība pakļāva riskam visu, nevis kāds muzeja direktors,” skarbi izsakās Blūms.
Neeksponētā Ārzemju mākslas muzeja daļa, kas šeit glabājās, nav cietusi. Bet krājums nav bijis apdrošināts, atzīst Mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce. Kultūras ministrijas muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns atzīst, ka tā jau pieņemta prakse, ka apdrošina tikai tos darbus un vērtības, kas atstāj muzeju telpas.
„Budžeta līdzekļu apdrošināšanai, glabājot priekšmetus uz vietas, diemžēl, mums nav. Tas arī nav primārais: ja kaut kas notiek ar Raiņa rokrakstu un mēs saņemam kādu apdrošināšanas summu, tas nespēj situāciju mainīt. Tas nav kā ar automašīnu – ja vienu sasit, saņem apdrošināšanu un nopērk jaunu vietā. Mums muzeja priekšmeti ir unikāli, tātad neaizvietojami, tā apdrošināšana ir sekundāra visā krājumu saglabāšanas procedūrā. Līdz ar to primāri finansējums tiek ieguldīts apsardzē, signalizācijā, drošībā, lai nepieļautu riskus, tāpēc krājumu priekšmeti, kamēr tie ir krātuvēs, netiek apdrošināti,” skaidro Garjāns.
Kultūras ministrija plašāku informāciju sola tikai pēcpusdienā, kad arī varētu viest skaidrību par to, cik lieli ir zaudējumi un kuras no mākslas un vēstures vērtībām būs jāpārvieto, kā arī, kur tās varētu tikt vestas.
