ĪSUMĀ:
- "Drosmes un prieka vasara" pulcēja iedzīvotājus uz koncertiem pat tajās apkaimēs, kur iedzīvotāji savu brīvo laiku pavada nelabprāt.
- Laikā un telpā "izstiepta" kultūrprogramma – jauna tendence ne tikai Rīgā, bet arī citviet pasaulē.
- Rīgas "Drosmes un prieka vasarā" programmām izraudzītie mākslinieki dublējās vairākās apkaimēs, tāpat kā tas notika Rīgas dzimšanas dienas piknikā.
- "Drosmes un prieka vasara" rīdziniekiem izmaksāja 1,3 miljonus, to apmeklēja 100 tūkstoši iedzīvotāju.
- Arī Valmiera šogad meklēja jaunu ceļu svētku svinēšanā, taču saglabājot tradīcijas un vērienu.
- Rīgas pašvaldība atzīst, ka šogad Rīgas svētkiem galvaspilsētas vēriena nebija, taču pie bezmaksas lielkoncertiem tuvākā nākotnē neatgriezīsies.
- Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena aicina pašvaldības apzināties atbildību, veidojot svētku kultūras programmas saturu iedzīvotājiem.
Rīgas apkaimēs šovasar koncerti un meistardarbnīcas
Pirms astoņiem gadiem Kultūras akadēmijas pētnieki atklāja, ka tikai puse Rīgas Ziepniekkalna iedzīvotāju vēlas brīvo laiku pavadīt savā piemājas apkārtnē, taču dziesminieka Kārļa Kazāka koncertā šovasar satikās gan vietējie iedzīvotāji, gan ļaudis no citām Rīgas apkaimēm.
"Šeit mēs vienkārši sanākam kopā, to vakaru kaut kā pavadām, un, man šķiet, beigās jau ar labu sajūtu un kā draugi šķiramies," pasākumu 5. augusta LTV "Kultūras ziņās" raksturoja pats mūziķis.
Rīgas pašvaldības piedāvātā "Drosmes un prieka vasara" šogad "nostūma" malā pilsētas svētku tradīcijas, kas Latvijas galvaspilsētā tika spodrinātas gandrīz divdesmit gadus, savu vietu pilsētas dzīvē iekarojot pēc vērienīgajiem Rīgas astoņsimtgades svētkiem, ko apmeklēja pusotrs miljons viesu.
Rīdzinieki tika aicināti tvert prieka mirkļus koncertos un meistardarbnīcās Viesturdārzā, Nordeķu parkā, Vērmanes dārzā un Mazjumpravas muižas dārzā, piedzīvot kultūru stropos, kā arī svinēt Bolderājas, Imantas, Āgenskalna, Maskavas forštates, Pļavnieku/Purvciema, Avota ielas un Čiekurkalna apkaimju svētkus.
Rīgas domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai") uzsver, ka svētku modelis pilnībā atbilda domes jaunajai kultūrpolitikai: "Šīs vasaras norises tipiski atbilda tai idejai, ka mēs akcentējam dažādas apkaimes, arī tādas, kur pasākumi pirms tam ir notikuši ļoti reti vai gandrīz nekad, un arī akcentējam tās vietas, ko mēs gribētu, lai tās iedzīvojas kā tādas ārtelpā esošas kultūrvietas."
Rīgas svētku jaunais modelis – jauna tendence arī citviet pasaulē
Rīgas vasaras kultūras programmas kuratorei Renātei Lagzdiņai ir sajūta, ka laikā un telpā "izstieptā" programma bija veiksmes stāsts: "Tas ir veiksmīgs un moderns formāts arī tādā ilgtspējas ziņā, tā kā es teiktu, ka tas ir izdevies. No iedzīvotājiem esam saņēmuši ļoti daudz viedokļus.
Tieši no apkaimju iedzīvotājiem par to, ka viņi ir pārsteigti, kāpēc pie viņiem notiek šie svētki, ko viņi ir izdarījuši, ka viņi ir nopelnījuši viņus."
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš norāda, ka svētki apkaimēs nav tikai jaunā Rīgas mode: "Tas notiek ne tikai, protams, Latvijā, tas notiek visur Eiropā caur šo vienu ideju, ka mēs esam iekļaujošāki un iesaistošāki. Protams, ne visiem gribas un vajag braukt uz centru, to mēs varam darīt arī pie sevis mājās, kur mēs nākam uz darbu un nakšņojam, un dzīvojam, bērni spēlējas savos laukumos. Tāpēc šī ir super lieta, un šī tendence, kā es jau minēju, notiek krustām šķērsām, arī Amerikā un Āzijā."
Vērtējot aizvadītās vasaras Rīgas piedāvāto kultūras programmu, pasākumu producente Diāna Čivle, kas ilgus gadus bijusi atbildīga arī par galvaspilsētas lielo notikumu īstenošanu, norāda – tradīcijas un inovācijas iet roku rokā, taču vienmēr raisīs strīdus, kam šajās attiecībās priekšroka:
"Rīgas astoņsimtgades jubilejas svinības ļoti spilgti parādīja, ka cilvēkiem patīk sanākt kopā, ka cilvēkiem patīk kopā svinēt,
ka šī atrašanās pilsētā varbūt tādā neordinārākā situācijā – kā toreiz bija noslēgta visa pilsētas centrālā daļa, un cilvēki tur svinēja, jutās ērti, un šis pasākums būtībā jau ir tāda viena no Rīgas leģendām. Un pēc tam, analizējot visu to, kā tas notika, jau skaidri uzrādījās, ka šī kopā būšana un kopā svinēšana rīdziniekiem ir svarīga, viņiem patīk, un tādēļ arī pamazām iedibinājās šī "Rīgas svētku" svinēšanas tradīcija.
Rīgas "Drosmes un prieka vasarā" vieni un tie paši mākslinieki
Nedēļas nogalē, kad ierasti galvaspilsētu pieskandināja Rīgas svētki, pilsētā pulcējot tūkstošiem viesu, šovasar notika dzimšanas dienas pikniks. Tā laikā ar ceļojošu muzikālu programmu vairākās Vecpilsētas vietās uzstājās četri piknika galvenie viesmākslinieki, programmu papildināja gardākās kūkas un smieklu konkursi. Arī apkaimju svētkos mākslinieciskā programma nereti bija līdzīga. Piemēram, grupa "Jacob Noiman Festival Band" uzstājās divos apkaimju svētkos, sniedza koncertu Ziepniekkalna "Stropā" un ar zaļumballi noslēdza Viesturdārza programmu; mūziķe Katrīna Dimanta Rīgas vasaru kuplināja trīs dažādās apkaimēs, bet "Rīgas cirka" radošās darbnīcas bija iespēja apmeklēt gan lielākos svētkos, gan mazākos notikumos. Pasākuma programmas kuratore Renāte Lagzdiņa atzīst, ka kopējā programma nebija vienoti saskaņota: "Visiem šiem svētkiem vai parkiem ir bijuši katram savs organizators, nu, piemēram, četri parki – četri organizatori, seši apkaimju svētki – tur mums bija pieci organizatori, jo viens organizēja divus svētkus.
Protams, viņi jau arī nezina, ko cits ir iesniedzis, un tāpēc varbūt arī pārklājās, ka viens izpildītājs ir vairākās apkaimēs, bet tas obligāti nav slikti, jo mērķis jau ir par to, ka mēs šos apkaimju svētkus organizējam šīs apkaimes iedzīvotājiem."
Svētku budžets liels, apmeklējums nē
"Drosmes un prieka vasara" rīdziniekiem izmaksāja aptuveni 1,3 miljonus eiro. Iepriekšējos gados summa nekad nav bijusi tik liela – pēdējie pirms-pandēmijas "Rīgas svētki" izmaksāja pusmiljonu eiro. No šī gada izmaksām 240 tūkstoši tika atvēlēti apkaimju svētkiem. Par ceturtdaļmiljonu tika veidota programma četros parkos un vēl tikpat konkursa kārtībā tika sadalīti līdzekļi 26 projektiem, kas papildināja Rīgas kultūrdzīvi. Centrālais dzimšanas dienas svinību pikniks arī izmaksāja 240 tūkstošus eiro, no kuriem tikai viena desmitā daļa nonāca pie māksliniekiem, kamēr vizuālajiem elementiem un ēdināšanas zonu nodrošinājumam atvēlētā summa bija krietni nozīmīgāka.
Pasākumu producente Diāna Čivle uzsver, ka viens no svētku izdošanās rādītājiem ir apmeklējums, kas šovasar nav bijis augsts. Rīgas "Drosmes un prieka vasarai" divu mēnešu garumā tie bija aptuveni 100 000 tūkstoši – līdzīgs apjoms ik gadu dažās dienās novembrī apmeklējis festivālu "Staro Rīga". Rīgas domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka, vērtējot apmeklējumu, uzsver, ka svētki bija pašiem rīdziniekiem: "Šeit centrā bija cilvēki ar ģimenēm. Dažās apkaimēs ļoti, ļoti izteikti bija nolasāms, ka tie ir tieši mazi bērni un jaunieši, un tas, manuprāt, ir ļoti pareizi, jo tas priekšstats, kādu viņi tagad iegūs un iemācīsies, būs ilgs un noturīgs. Tās norises bija cilvēkam draudzīgas dažādās izpausmēs – brīvā dabā tu ej, klausies, piedalies, nepatīk – aizej, maini vietu.
Bet jā, tas nebija vērsts uz eksportu pilnīgi noteikti. Iespējams, ka tad tas prasītu nevis vienu miljonu, bet krietni vairāk naudas. Tad tas būtu kaut kas pilnīgi cits – cits mērogs, cits budžets."
Valmierā, svētkiem mainoties, vēriens pieaug
Lai gan Valmiera zaudēja Liepājai cīņā par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, pilsētas kultūras dzīve šovasar dzirkstīja. Tradicionālie pilsētas svētki, kuri jūlija beigās ilga trīs dienas, 25 tūkstošu iedzīvotāju pilsētā pulcināja ne tikai vietējos, bet arī viesus no tālākām apkaimēm. Arī valmierieši eksperimentēja, organizējot koncertus uz vairākām pilsētas skatuvēm, bet saglabāja tradīciju – svētkus svinēt ar vērienu. Svētkiem plānotais budžets bija 95 tūkstoši eiro, taču pilsētas pārstāvji atzīst, ka sadārdzinājuma dēļ tas palielinājies.
Valmieras Kultūras centra mākslinieciskā vadītāja Agnese Lutce atzīst, ka izmaiņas svētku rīkošanā ieviestas, domājot par to, lai cilvēku pulcēšanās kovida dēļ nebūtu pārāk blīva vienuviet. Otrs iemesls, lai katrs svētku apmeklētājs atrastu kaut ko savai gaumei: "Uz šīs centrālās skatuves nav iespējams piedāvāt visām auditorijām, līdz ar to mūsu tas, es pieļauju, veiksmes stāsts ir, ka mēs sadalām šīs skatuves, lai mēs viens otram, kā saka, būtu draugi un, jā, mums būtu vieta. Un skaidrs, ka tas apmeklējums ir liels, un lai rezultātā mēs kompakti arī varētu šos pasākumus apmeklēt." Satiktie valmierieši LTV raidījumam "Kultūršoks" neslēpj savu prieku par pilsētas svētkos piedzīvo. "Vecpuišu parkā, piemēram, bija ļoti skaisti koncerti, visdažādākie. Tie bija ļoti brīnišķīgi, jo ikdienā es neko tādu neapmeklēju, nav laika, bet tādos pilsētas svētku ietvaros bija ļoti jauki kaut ko skaistu dzirdēt," atklāj Estere.
Rīgā svētku kulminācija "pašķidra"
Tikmēr "Kultūršokam" bija grūtības atrast iedzīvotājus, kuri Rīgas svētkos piedalījās. Rīgas Domes deputāte Iveta Ratinīka atzīst – valsts galvaspilsētai atbilstoša vēriena svētkos nebija: "Vai pikniks izsaka drosmi? Es, godīgi sakot, pati šaubos, jo, manuprāt, sešas tortītes un tāda mazliet atonāla dziedāšana ir mazliet par šķidru Rīgai. Mums vēl ir jāmeklē līdzsvars starp to, ko pieprasa Rīgas mērogs, un to, ko piedāvā šādi kamerstila pasākumi."
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš uzskata, ka tieši ilgā sēdēšanā četrās sienās kovida dēļ bija iemesls, kāpēc cilvēki pēc vēriena un masu svētkiem tik ļoti alka: "Kā jau dzīvē – visu nevar. Ir jāizvēlas. Viens liels pasākums, kā mēs sakām, "grautiņš" jeb ar dziesmu svētku noskaņojumu, es domāju, ka tā ir absolūti, neteikšu kritika, bet viedoklis vietā. Varbūt nākošgad var domāt, ka ir kādi lielformāta svētki, kas ir bijuši pa apkaimēm, un tas ir lielais. Tas, ko es saku, tad tomēr jāpatur prātā, ka tas kaut ko maksā.
Protams, ir labi būt gan skaistam, gan gudram, gan bagātam, gan jaunam, vai ne? Bet dzīvē kā jau dzīvē. "
Arī tuvākajā nākotnē Rīga svētkos nedimdēs kā agrāk
Tomēr, meklējot līdzsvaru, jau tagad ir skaidrs, ka bezmaksas lielkoncertus Rīga tuvākajā nākotnē nesagaidīs. "Mēs neiesim uz to, ka mums būs viens liels centrāls notikums, vismaz tuvākā pārskatāmā laikā pilnīgi noteikti nē," uzsver Iveta Ratinīka. Deputāte atgādina, ka nākamā gada kultūras dzīve aizritēs Dziesmu svētku zīmē un pilsētas kultūras dzīve tai tiks piemērota: "Es nesaskatu, ka būtu jēga dzīties pēc kaut kā, kas disonētu. Vai pēc kaut kā, kas būtu ārkārtīgi ekstravagants, vai pēc kaut kā tāda, kas neizturētos ar toleranci pret to, kas mums ir vērtīgākais, un šī Dziesmu svētku tradīcija, manuprāt, tāda ir."
Iespējams, ka svētku svinēšanai pēc Rīgas modes būs sekotāji arī citviet Latvijā. Kultūras pasākumu producente Diāna Čivle atzīst, ka ļoti lielu masu pasākumu nozīme mazinās: "Tas, ko, man liekas, var redzēt, ir tāda aiziešana uz tādām ļoti konkrētām pat ne kopienu, bet interešu nišām, un šo pasākumu nozīme stipri palielinās.
Bet tas nenozīmē to, ka nevajadzētu un vairs nebūs mums lieli pasākumi. Es domāju, ka noteikti būs, tikai jautājums – kāpēc, kad un kam?"
Arī Valmiera nedomā palikt pie šogad realizētā formāta. "Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Protams, mums ir jāeksperimentē, bet atkal šis faktors, pie kā cilvēki ir jau pieraduši, kas ir tā tradīcija, ko viņi saprot – tas arī ir jārespektē. Mēs nevaram tikai eksperimentēt, bet nu atkal šis balanss it visā – gan budžeta līmenī, gan arī šo pasākumu satura izvēles formā," savu vīziju nākotnes svētku organizēšanā ieskicē Valmieras Kultūras centra mākslinieciskā vadītāja Agnese Lutce.
Tikmēr kultūras nozares pārstāvji pašvaldības aicina apzināties, ka bezmaksas pasākumi rada ne tikai svētku sajūtu vasarā, bet arī veido cilvēku izpratni par kultūru un tās vērtību visa gada garumā. Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena uzskata, ka "jebkuri pilsētas svētki atstāj ļoti lielu ietekmi uz patērētājiem un to domāšanu, ko viņi saprot ar kultūru un ko viņi saprot ar izklaidi un maksāšanu par to." Ašeradena uzskata, ka pašvaldībai vispār nevajadzētu rīkot bezmaksas pasākumus:
"Tas, ko varētu darīt pašvaldības, ir – nevis rīkot bezmaksas pasākumus, bet atbalstīt tos pasākumus, kas notiek, dodot atsevišķām maznodrošināto grupām, skolēniem, pensionāriem, bet bez maksas noteikti neko nevajag, jo viss maksā."
Maz ticams, ka pašvaldības spers tik revolucionāru soli pat lielas taupības apstākļos un atteiksies no lielāku vai mazāku bezmaksas vasaras koncertu rīkošanas saviem iedzīvotājiem. Kultūras akadēmijas veiktie kultūras patēriņa pētījumi (2018) liecina, ka pirms pandēmijas daļai sabiedrības tieši pagasta, pilsētas vai novada svētki ir bijis vienīgais apmeklētais kultūras pasākums gadā. Uz svētkiem bija devušies 70% aptaujāto, kamēr grāmatu pabeidzis lasīt tikai katrs otrais.
