"Ar sociālās vēstures paradoksiem izraibinātā sporta apavu attīstības gaita ir tēma, kas ļauj labāk izprast gadījumus, kad sabiedrības priekšstati par veselīgu dzīvesveidu veidojas patērnieciskā atkarībā no preču tirgus. Snīkeri ir pretrunām bagāts šīs tendences piemērs. Tie ir gan vienkāršības un komforta simbols, gan sociālā prestiža aksesuārs, kuru par globālu kulta objektu padarījusi zīmolvedība. Mūsdienās snīkerus valkā ne tikai sporta un hiphopa zvaigznes, bet ļaudis jebkurā vecumā un visdažādākajās situācijās, tāpēc izstāde meklē skaidrojumu šādam "haipam" un cenšas minēt, kas snīkeru dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko?" skaidroja izstādes veidotāji.
Izstādei atlasītie materiāli – sākot no etnogrāfiskiem 19. gadsimta fetiša priekšmetiem un beidzot ar Latvijā ražotu 3D printeri, kas turpina darināt jaunus eksponātus arī izstādes norises laikā, – veido starpnozaru pieejā balstītu vēstījumu, lai atspoguļotu mijiedarbi starp sporta un kultūras industrijām, "veselā miesā vesels gars" mārketingu un ražošanas tehnoloģijām. "Air Jordan" sērijas kolekcija izstādes apmeklētājam sniedz panorāmas tipa pārskatu par tendenču maiņām sporta apavu nozarē pēdējo 30 gadu griezumā. Toties mūsdienas daudzviet ekspozīcijā ir virtuālas: mākslīgā intelekta radīti snīkeru prototipi, NFT produkcija un "geimeru fīčas". Īpaša vieta atvēlēta ilgtspējas risinājumiem: Alestēra F. Vaipera fotoieskatam "Adidas" laboratorijās un Āzijas ražotnēs, veselam klāstam jaunu materiālu (piemēram, mākslīgās ādas snīkeri, kas ražoti no piepes, aļģēm vai pupiņām), patērnieciskumu ierobežojošiem snīkeru izplatīšanas konceptiem un veco apavu pārstrādē radītiem jauniem modeļiem.
Izstādi sadarbībā ar muzeja komandu veidojusi kuratore Elīna Sproģe. Viņa aicinājusi tajā piedalīties snīkeru dizaina izstrādē starptautiski veiksmīgus latviešu profesionāļus – Jāni Šnē un Kristoferu Reidzānu. Snīkeru stāsta vēsturiskā dimensija un kuriozitātes nebūtu iespējamas bez dāsni piedāvātas iespējas aizlienēt eksponātus no privātkolekcijām, kuru īpašnieki labi ilustrē "snīkergalvu" saimi. Starp viņiem ir fizioterapeits, reperis, basketbolists, veikalnieks, mākslas galerijas īpašnieks, restaurators un citi. Ja ne vienmēr sociāli kritisks, tad ironisks noteikti ir pretsvars, ko zīmolu klātbūtnei izstādē sarūpējuši mākslinieki – Tomijs Kešs, Gerijs Lokvuds, Paula U. Eskalona, Martins Saljērs, Alisa Bluzmane, Sanders Vasinks, Aleksis Di Džusepe un Peks Šuns Pings.
Izstādi pavadošajā programmā īpaši jāizceļ iespēja skolu grupām un ģimenēm ar bērniem darboties muzeja piebūvē iekārtotajā snīkeru darbnīcā. Toties refleksoloģijas ievadkursa praktiskajā nodarbībā, ko vadīs masieris Mārtiņš Lauva, varēs apgūt iemaņas pēdu masāžā. Tāpat paredzētas pastaigas pa izstādi kuratoru vadībā, sarunas ar izstādes dalībniekiem un Pasaules Dabas fonda rīkota lekcija par tekstila atkritumu slogu un otrreizējo pārstrādi.
