Uz gleznas attēlots tvaikonis „Kursk”, kas kursēja kuģu satiksmes līnijā Liepāja–Ņujorka–Helifaksa. Kā zināms no aculiecinieka atmiņām, Liepājas muzeja krājumā nonākusī glezna atradās vienā no kuģa apkalpes kajītēm. Glezna ir labi saglabājusies un ir aizgājušā laikmeta liecība, kad Liepāja kļuva par nozīmīgu Krievijas impērijas emigrācijas centru. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā cilvēki laimīgākas nākotnes meklējumos masveidā izceļoja uz Ameriku, kur līdz ar straujo rūpniecības attīstību pilsētās auga pieprasījums pēc strādniekiem.
Tvakonis “Kursk” būvēts 1910. gadā Lielbritānijā, Glāzgovas pilsētā. Tvaikonis “Kursk” savu pirmo reisu veica 1910. gada 20. oktobrī, tā kapteinis līdz 1918. gadam bija liepājnieks Alfreds Kiršfelds. Jūrniekiem darbs uz šāda veida tvaikoņiem bija prestižs un labi atalgots.
Tvaikonis varēja uzņemt līdz 1700 pasažieriem un attīstīt ātrumu līdz 14 mezgliem, tas līdz Pirmajam pasaules karam bija pierakstīts Liepājas ostā. Brauciens līdz Ņujorkai ilga divas nedēļas. Uz kuģa atsevišķi no mazturīgajiem bija nodalīti turīgi pasažieri, kas bija izmitināti ērtās 1. un 2. klases kajītēs. Uz kuģa bija elektrība, plašas ēdamzāles, kas kalpoja arī par izklaides telpām.
Otrs vērtīgais priekšmets, kas papildinājis Liepājas muzeja jūrniecības vēstures krājumu, ir Liepājā Kara ostas darbnīcās (tagad Tosmares kuģu būvētava) 20. gadsimta 30. gados izgatavots prīmuss, kas interesants ar to, ka bija domāts ēdiena pagatavošanai uz kuģa. Lai tas, kuģim svārstoties jūrā, varētu noturēties vertikālā stāvoklī, prīmusam izveidots ieapaļš dibens.
Ap 20. gadsimta 30. gadu vidu Kara ostas darbnīcas bija viens no Latvijas lielākajiem mašīnbūves uzņēmumiem, kurā ne tikai būvēja jūras kuģus un veica to remontu, bet arī ražoja mašīnas un iekārtas galvenokārt lauksaimniecības vajadzībām, dzelzceļa un tramvaja vagonus, darba instrumentus, virtuves piederumus, tai skaitā prīmusus.
