Tā otrdien, 26.jūlija intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" atzina Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājumu glabātāja Alise Šulta un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Arhitektūras un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
Šulta skaidroja, ka apdraudētās senlietas ir radītas dažādos laikos: sākot ar akmens laikmetu un beidzot ar 12.-13.gadsimtu. Izlaupīti tiek arī Latvijas kapi un tirgos vai internetā nozagtās vērtslietas tiek prezentētas kā vikingiem piederošas, kas gan nav taisnība.
Viņa norādīja, ja kāds redz cilvēkus kaut ko rokot kapos vai kādās citās vietās, tad ir jāzvana attiecīgajām iestādēm un par to ir jāinformē.
Lai uzlabotu cilvēku informētību par senlietām, LNVM un VKPAI ir izdevušas kopīgu katalogu, kur norādīts, kā var atpazīt vērtīgas senlietas un ko darīt, ja redz zādzību.
Zirne norādīja, ka tieši cilvēku nezināšana ir viens no aspektiem, kas ļauj garnadžiem izlaupīt kapus un apbedījumus. Tiesa, katalogs nevar būt vienīgais līdzeklis cīņā ar zādzībām.
Inspekcija cenšas arī internetā vērot, vai netiek pārdotas kādas senlietas, tomēr ne vienmēr tam pietiek cilvēku resursu.
Līdz šim ir bijis tikai viens atklāts un notiesājošs spriedums par apbedījumu izlaupīšanu, taču ir arī ierosināti vairāki desmiti kriminālprocesu.
