Viņa pastāstīja, ka patlaban notiek tikai sarunas, tāpēc ir grūti teikt kaut ko konkrēti. „Mēs būtu ļoti priecīgi (..) Augstskolas klātbūtne liktu jauniešiem, iespējams, palikt pilsētā,” saka Supe, akcentējot, ja sarunas ar akadēmiju būtu sekmīgas, tad pilsētā, iespējams, uz dzīvi paliktu kāds dzimis kuldīdznieks – jaunietis, kurš nepamestu dzimto pilsētu. Savukārt kāds iebraucējs tajā varbūt paliktu uz dzīvi.
Viņa norādīja, ka akadēmija nespēj uzņemt visus studēt gribētājus. Reizēm akadēmijā neuzņemti paliek talantīgi jaunieši, tāpēc iespēja mācīties Kuldīgā viņiem būtu laba iespēja tomēr mācīties to, ko tie vēlas.
Supe uzsvēra, ka Mākslinieku rezidences attīstībā un pastāvēšanā ieinteresēta esot arī Kuldīgas pašvaldība, jo šis projekts dažādo pilsētu. Turklāt šis nav pirmais projekts, kad kādā reģionā tiek realizēts kāds kultūras projekts. Piemēram, Rēzeknē salīdzinoši nesen ir atklāta koncertzāle „Gars”.
Taču šobrīd tā kā Mākslinieku rezidence Kuldīgā ir atklāta nesen, tad tajā var iekļūt tikai tie mākslinieki, kuri ir uzaicināti. „Rezidencē var iekļūt ar ielūgumiem. Vispirms vajag saprast, kas ir tā vieta un kas ir tas darbs, ko mēs darām,” saka Supe. Iespējams, pēc pāris gadiem rezidence strādās, balstoties uz citiem nosacījumiem. Patlaban vissvarīgākais esot gūt atpazīstamību un nodibināt kontaktus.
Viņa skaidroja, ka mākslinieku rezidence nozīmē, ka mākslinieki var pieteikties uz rezidenču programmām, saņemt atbalstu radošajam darbam noteiktu laiku, izmantot rezidencē esošās darbnīcās un strādāt tajās. Kuldīgā jau ir bijuši vairāki projekti, taču jau oktobrī notiks starptautisks arhitektūras plenērs.
