Latvijas Mākslas akadēmijā janvāra sākumā valda klusums pēc vētras. Noslēgusies ziemas sesija, keramikas un tekstilmākslas apakšnozares studenti pako darbus izstādei Kuldīgā. To veido Kuldīgas Mākslinieku rezidences kurators un mākslas zinātnes maģistrants Uldis Pētersons.
“Pirms diviem gadiem mēs Kuldīgā rīkojām līdzīgu tēlniecības studentu izstādi, un regulāri tur ir apskatāmi akadēmijas Glezniecības nodaļas studentu darbi – pēdējos trīs gadus viņi Kuldīgā ir aizstāvējuši savus diplomdarbus. Tādēļ mans mērķis bija, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi var redzēt, kas tad īsti tā akadēmija ir, ar ko tā nodarbojas. Domāju, ka daudzi nemaz nezina, cik daudz dažādu radošu procesu un nodaļu ir akadēmijā un ko tās dara,” uzskata Pētersons.
Izstādē būs skatāmi kopskaitā ap 50 Mākslas akadēmijas keramikas un tekstila nodaļas studentu un pasniedzēju darbi visdažādākajās tehnikās, laužot stereotipus par tekstilmākslu kā gobelēniem un paklājiem un keramiku kā māla traukiem, uzsver Pētersons.
Viņš arī norāda uz materiālu daudzveidību. Keramikā mākslinieki izmanto ne tikai tradicionālo mālu, bet arī porcelānu, šamotu, akmens masu un citus materiālus.
“Arī tekstils nav tikai vilnas dzija, no kā kaut kas tiek austs. Tekstils var būt arī, piemēram, telpisks,” stāsta Pētersons. Studentu darbos likumsakarīgi ienākušas arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, digitālās stelles.
“Es domāju, ka māksla brīžiem pat šīm modernajām tehnoloģijām var piešķirt nākotnes vizionārismu, kur tehnoloģiju radītāji nemaz nav iedomājušies, ka šīs tehnoloģijas varētu tādā veidā izmantot,” teic Pētersons.
Jaunas tehnoloģiju iespējas mākslā ir arī viens no atslēgvārdiem, kas saistās ar Kuldīgā topošo mākslas un radošo klasteri “Adatu fabrika”, kurā līdzās citiem radošo industriju spēlētājiem darbosies arī Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle.
Kuldīgas Mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe stāsta, ka tiek veidota starptautiska maģistra programma pakalpojumu dizainā – jomā, kas Eiropas izglītības sistēmā pazīstama jau no 90. gadu sākuma, bet Latvijā līdz šim nav bijusi apgūstama.
Supe norāda – programmas saturs tiek veidots četrās galvenajās jomās, kas ir pakalpojumu dizaina ekosistēmas ietvaros: dizains, uzņēmējdarbība, tehnoloģijas un sociālās zinātnes. Balstoties uz šīm jomām, tika izraudzīti arī sadarbības partneri – ārvalstu augstskolas.
“Tās ir Tartu Universitāte Igaunijā, Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā un Ķelnes Tehniskā universitāte. Un, protams, Latvijas Mākslas akadēmija kā diploma izdevējiestāde,” uzskaita Supe.
Akadēmijas maģistrants Uldis Pētersons ir pārliecināts – šāda starptautiska maģistra programma pavērs jaunas iespējas studentiem.
“Tas atbilst manam priekšstatam par to, ka maģistra studijām ir jābūt tādām, lai pie mums brauc studenti no visas pasaules, lai viņi grib šeit studēt. Līdz ar to aug konkurence un arī augstskolas prestižs. (..) Un Kuldīga kā vieta, kas iedvesmo radīt, ir ļoti piemērota,” norāda Pētersons.
Studijas plānots pieteikt “Erasmus Mundus” kopīgā maģistra grāda programmai, kas nozīmē, ka studenti tās ietvaros mācītos vismaz divās partneraugstskolās. Vēl priekšā programmas licencēšana, un Ilze Supe cer, ka pirmos studentus varētu uzņemt jau nākamā gada rudenī.
“Latvijā tā būtu Kuldīga un jaunā Zaigas Gailes projektētā skaistā ēka.
Otra valsts varētu būt vai nu Vācija vai Igaunija. Ļoti iespējams, ka mums pievienosies vēl viens partneris – Tallinas Mākslas akadēmija,”
atklāj Supe.
Ilzes Supes pieminētā Zaigas Gailes projektētā ēka, kur notiktu mācības, ir bijusī Kuldīgas adatu fabrika un vēlāk slimnīca. Tajā top mākslas un radošais klasteris. Maģistra programma būs tā enkurs, ko papildinās Mākslinieku rezidence, prototipēšanas darbnīca un jaunuzņēmumu atbalsta centrs.
Drīzumā tiks izraudzīts būvnieks, un veco ēku varētu pārbūvēt gada, pusotra laikā. Tam vajadzēs apmēram divarpus miljonus eiro. Vairāk nekā puse no tā būs Eiropas fondu nauda.
