Uz izstādes atklāšanu Kauņā Marina Abramoviča ierodas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas viešņa. Serbu māksliniece tiek dēvēta par izturības mākslas speciālisti. Vairumā akciju viņa pati ir mākslas objekts, kurš tiek pietuvināts ciešanām, provokācijām, neko neslēpjot un atklājot fantāzijas.
Māksliniece ir pārliecināta: "Ir ļoti svarīgi neturēt noslēpumus, dalīties ar citiem.
Mēs, cilvēki, esam līdzīgi. Mums ir līdzīgas problēmas, slimības, mīlestība, salauztas sirdis un tamlīdzīgi. Noslēpumi ir nevajadzīgi. Es esmu brīva, jo man nav noslēpumu."
Izstādē video instalācijās redzamas Abramovičas zināmākās performances. Tostarp arī "Balkānu baroks", kurā, uzsverot Dienvidslāvijas kara šausmas, māksliniece mazgā asiņainus kaulus. Pirms 25 gadiem šis darbs Venēcijas biennālē saņēma "Zelta lauvu".
Izstādes kurators Arvidas Žalpis skaidro: "Ideja ir – ar šo video instalāciju starpniecību atgriezties notikumos, kurus māksliniece ir radījusi. Citādi tie būtu izzuduši. Visi šeit redzamie darbi ir atmiņa, kas šādā veidā joprojām ir dzīva. Turklāt tā ir aktuāla konceptuālai un performanču mākslai."
Abramovičas darbi nereti tiek nosodīti kā nežēlīgi, antireliģiozi un pārāk atklāti. Tomēr tie aicina uz iecietību, iestājas pret vardarbību un karu, cilvēku ierobežotību un nespēju mainīties. 75 gadus jaunā māksliniece šīs vērtības uzsver kā būtiskākās.
"Jums ir darīšana ar cilvēku, kurš neizjūt ne grama nostalģijas. Par pagātni man ir vienalga. Par to es nejūtu neko. Es dzīvoju tagad un nākotnē.
Ja es visu laiku lūkotos pagātnē, tad es tikai tur arī būtu. Bet es to nevēlos. Ziniet, mana paaudze ir ļoti nostalģiska. Saka: tagad viss ir nepareizi, kādreiz bija labāki laiki. Bet lietas turpina notikt. Es radu, ieguldu savu enerģiju darbos. Pēc tam tie turpina piederēt pasaulei. Mēs piedzīvojam saprotamu šķiršanās. Tādēļ es domāju tikai par to, ko daru tagad un ko darīšu nākotnē."
Marinas Abramovičas darbu retrospektīva Kauņā būs skatāma līdz jūlija beigām, bet 31. martā Žalgiris arēnā māksliniece uzstāsies ar lekciju, kas, viņasprāt, ir svarīgākais, jo tā ir tieša saruna ar cilvēkiem.
