"Šogad paiet 100 gadi, kopš Preses balles Latvijā sākās, tas bija 1922. gadā, kad Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība svinēja 100 gadus, kopš Latvijā ir drukātais preses izdevums. Un tie bija lieli svētki februārī, bija izstāde Mākslas muzejā, bija akts ar dziesmām un koncertu Nacionālajā operā, un noslēgumā nolēma – kaut ko vajag, tā varētu būt balle," stāsta Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Maira Valtere.
No muzeja video Aivars Eipurs lasa: "Jānis Jaunsudrabiņš: jābrauc uz preses balli, nevar visu laiku zvejot, vismaz vienu reizi gadā vajag arī dejot, tāpēc, Jāni, kar uz kakla šalli, līksmu prātu šļūc uz preses balli, tur tu manīsi visādus tikumus…"
Preses balles notika Armijas virsnieku klubā, tas ir apmēram tur, kura tagad atrodas Kongresu nams. Tās organizēja ar vērienu, izveidoja ielūgumus un goda kartes, dekorēja telpas un drukāja īpašus Preses ballei veltītus izdevumus, vāca ziedojumus loterijai un uzstāties aicināja operas solistus un aktierus.
"Balles – tas bija īpašs notikums dāmām, kuras īpaši gatavojās, jo bija jāsagatavo tērps, nevarēja ar tādu pašu kleitu, ar kādu gāja iepriekš uz kādu dzimšanas dienu vai uz kādu citu balli, doties uz Preses balli," skaidro Maira Valtere. "20. gados nāk modē spožais – brokāti, zīdi. Elektriskās gaismas, kas tai brīdī jau ballēs ir, šos spožos tērpus īpaši izceļ, tāpēc pat parūkas ir spožas.''
Populārākās balles Latvijā – Preses balles Rīgā notika nepilnus divdesmit gadus, no 1922. līdz 1938. gadam, līdz Preses biedrība nolēma balles vairs nerīkot, jo tā esot izšķērdība, labāk organizēt koncertus un rakstnieku vakarus.